Latvijas Republikas normatīvie tiesību akti ikvienai personai garantē tiesības uz tiesas aizsardzību, tostarp tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā (Civilprocesa likuma 1. panta pirmā daļa). Attiecībā uz tiesnešiem un viņu neatkarību Latvijas Republikas Satversmes 83. pants paredz – tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Tiesas subjektīva nostāšanās kāda lietas dalībnieka pusē nav pieļaujama. Likuma “Par tiesu varu” 4. pants paredz, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā. Tiesu spriež tiesa, neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

Papildus jāprecizē, ka apelācijas instancē Latvijā lietas tiek izskatītas koleģiāli, t. i., trīs tiesnešu sastāvā. Izskatot lietas, visiem tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus un nolēmumi tiek pieņemti ar tiesnešu balsu vairākumu (likuma “Par tiesu varu” 20. pants).

Nezinot visus lietas apstākļus, nevar vērtēt ar konkrētās lietas izskatīšanu saistītos termiņus. Tomēr būtiski ir uzsvērt, ka jebkuras lietas izskatīšanā ir jāievēro procesuālās ekonomijas princips. Šis princips ir ietverts likuma “Par tiesu varu” 28. pantā, nosakot, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams. Likums noteic, ka lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā pārrauga tiesas priekšsēdētājs, kurš, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus (likuma “Par tiesu varu” 27.¹ pants). Procesuālās ekonomijas princips ietverts arī Latvijai saistošajā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kuras 6. panta pirmā daļa paredz – ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā.

Normatīvie tiesību akti, kas ietver procesuālās ekonomijas principu, neprecizē, kāds laika periods uzskatāms par saprātīgu un pietiekami ātru, lai varētu pieņemt, ka procesuālās ekonomijas princips ir ticis ievērots. Katrs gadījums ir unikāls un vērtējams individuāli. Tomēr nevar noliegt, ka lietu izskatīšana saprātīgā termiņā ir aktuāla problēma, ar ko saskaras valstis visā pasaulē, Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā jāvērtē no diviem aspektiem. Pirmkārt, jāvērtē, vai konkrētajā lietā tiesvedība nav bijusi nesamērīgi ilga. Otrkārt, jāvērtē, vai personas rīcībā bija efektīvi līdzekļi, kā aizsargāt savas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, skatot lietas personu prasībās pret valstīm, tai skaitā Latviju, ir norādījusi – katras tiesvedības ilgums ir jāvērtē konkrētās lietas faktu gaismā, ņemot vērā virkni Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā noteikto kritēriju, kā, piemēram, lietas sarežģītību, personas un kompetento iestāžu rīcību, procesā skartās intereses u. tml.