Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 145 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” 46. punktā noteikti kapavietas uzturētāja pienākumi, t. sk. pienākums labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u. tml.), regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju. Viņa pienākums ir arī saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai. Minēto noteikumu 2.10. punktā kapavietas uzturētājs ir definēts kā fiziska persona vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos.

Tātad, ja jūs vēlaties šādu atļauju saņemt, jums ir nepieciešams kapavietas uzturētāja pilnvarojums.

Sakopt mirušo tuvinieku kapus ir tiesīga jebkura persona, neprasot atļauju kapu uzturētājam, savukārt tādu darbību veikšanai, kas būtiski maina kapavietas vizuālo izskatu, tostarp piemiņas akmens un kapu norobežojošās sētiņas uzstādīšanai, nepieciešama kapsētas pārziņa atļauja. Minētajos noteikumos tieši nav ietverts aizliegums atļauju pieprasīt un saņemt arī personai, kura nav kapavietas uzturētājs, tomēr tādējādi tiktu pārkāpti ar viņu noslēgtā līguma nosacījumi. Cita starpā līguma 2.2. punkts paredz, ka uzturētājam ir tiesības nodot kapavietas uzturēšanas saistības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu un iesniedzot vienošanos par kapavietas uzturēšanas līguma saistību pārņemšanu (Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 145 2. pielikums).

Papildus informējams, ka 2024. gada 1. jūlijā Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 145 zaudēs spēku. Tādēļ, ja jums ir konkrēti ierosinājumi kapu kopšanas tiesību paplašināšanai gadījumos, kad kapavietas uzturētājs tādu vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus pilnā apjomā, iesaku tos savlaicīgi iesniegt Rīgas valstspilsētas domei.