Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vai zvērinātu tiesas izpildītājiem ir kaut kādas instrukcija/nolikumi vai kaut kādi citi dokumenti, kas regulē izsoles norisi un konkrēti kārtību izsoles laikā? Kā bija jārīkojas ZTI sekojošā situācijā.
Pirms nekustamā īpašuma izsoles koridorā varēja dzirdēt asu vārdu pārmaiņu starp vienu no izsoles dalībniekiem un kādu personu, kurš paziņoja, ka ir mājas īpašnieka pārstāvis. Pēc uzaicinājuma izsoles dalībniekiem ierasties tiesu izpildītājas kabinetā un izsoles pretendentu saraksta nolasīšanas, dalībnieks, kuram koridorā tika izteikti draudi, informēja tiesu izpildītāju par to, ka viņam nupat kā koridorā ir izteikti draudi ar fizisku izrēķināšanos un izsolāmā īpašuma nodedzināšanu. Šis izsoles dalībnieks informēja, ka viņam ir ne tikai bail piedalīties izsolē, bet arī atstāt izsoles telpu un aicināja tiesu izpildītāju izsaukt municipālo policiju, lai noskaidrotu draudētāja personību.
Tiesu izpildītāja ignorēja šo prasību, tā vietā izsoles kabinetā no koridora tika ieaicināta persona, kura bija draudējusi. Draudētājs apstiprināja savus draudus publiski - kreditora, tiesu izpildītāja un visu septiņu izsoles dalībnieku klātbūtnē. Tiesu izpildītāja ignorēja izteiktos draudus un izsoles dalībnieka atkārtoto uzaicinājumu pieaicināt municipālo policiju šīs personas noskaidrošanai. Izsoles procedūra tika turpināta, pēc jautājuma, kurš sola pirmo soli, iestājās klusums. Neviens no dalībniekiem izteikto draudu dēļ nesolīja. Tiesu izpildītāja pēc brīža uzdeva jautājumu „ko tad jūs visi esat te atnākuši?”
Vai es kā kreditors vai izsoles dalībnieks varu uzskatīt, ka izsole ir atzīstama par nenotikušu, jo dalībniekiem, kopskaitā septiņiem, bija liegta piedalīšanās izsolē tās laikā notikušo draudu dēļ? Ar ko tiesai sūdzību var pamatot atzīt par spēkā neesošu zvērināta tiesu izpildītāja izvesto otro izsoli?
Zvērināts tiesu izpildītājs savās rīcībās ir stingri reglamentēts.
Jūs kā izsoles dalībnieks esat tiesīgs apstrīdēt tiesu izpildītāja rīcību tikai, sniedzot tiesā sūdzību par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ja pārkāpts kāds no Civilprocesa likuma 617.pantā minētajiem apstākļiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 617.panta pirmo daļu tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:
1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;
2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;
3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;
4) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;
5) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.
Apstākļu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana, vai uzskatīt izsoli par neesošu, ir tiesas ziņā.
Lai apsvērtu iespējas vērsties tiesā un sagatavotu sūdzības pamatojumu, Jums būtu jāvēršas pie praktizējoša jurista. LV portāla aptaujātie juristi norādīja, ka, spriežot pēc situācijas apraksta, tāda diemžēl ir izsoļu ikdiena un juridiska pamata sniegt prasības pieteikumu tiesā nav. Uz pārkāpumu neesamību zvērināta tiesu izpildītāju darbībā norādīja arī Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
