Saskaņā ar Civillikuma 146. pantu par bērna māti atzīstama sieviete, kura bērnu dzemdējusi.

Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Bērns, kurš piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajā gadījumā bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (Civillikuma 149. pants).

Bērna izcelšanos no tēva, kurš ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.

Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitāte atzīta šā likuma 155. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.

Tas nozīmē, ka par bērna tēvu juridiski tiek uzskatīta tā persona, kura ir ierakstīta bērna dzimšanas apliecībā kā tēvs.

Civillikuma 149. panta trešā daļa dod bērnam, kurš ir sasniedzis pilngadību, iespēju divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā. Lai apstrīdētu paternitāti un noteiktu bērna bioloģisko tēvu, var lūgt tiesu nozīmēt tiesu ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. Ja persona (bērna bioloģiskais tēvs) atsakās to veikt labprātīgi, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

Kas attiecas uz uzturlīdzekļu sniegšanas pienākumu un piedziņu, Civillikuma 179. pantā ir noteikts, ka vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu, līdz viņš spēj pats sevi apgādāt, tas ir, bērns uzsāk strādāt un saņem par to darba samaksu. Ja bērnam ir savi ienākumi Civillikuma 179. panta izpratnē, vecākam nav pienākuma viņu uzturēt, tā ir vecāka brīva izvēle.

Papildus jānorāda, ka uzturlīdzekļu piedziņa par iepriekšējo periodu nav iespējama, jo uzturlīdzekļi nav uzskatāmi par parādu un tos var piedzīt tikai par esošo periodu.