Kādā veidā personas, kuras meklē meža īpašniekus (un ierodas personīgi viņu iespējamajās dzīvesvietās), lai pierunātu pārdot mežu vai veikt cirti, var uzzināt ne tikai īpašnieku deklarētās dzīvesvietas adresi, bet arī cita īpašuma atrašanās vietu? Visi īpašumi atrodas tālu viens no otra, un kaimiņiem nav nekādas informācijas par īpašnieku. Turklāt meža īpašums netiek pārdots, īpašnieks neplāno izcirst mežu, sludinājuma vai citas informācijas sociālajos tīklos nav. Vai tā nav personas datu izpaušana trešajām personām? Vai par naudu var nopirkt šādu informāciju?
Dati par nekustamā īpašuma īpašniekiem ir pieejami valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, kuras publiska pieejamība ir balstīta uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Papildu arī Datu valsts inspekcijas skaidrojums par personas datu apstrādi zemesgrāmatā.
Savukārt fizisko personu dzīvesvietas dati ir ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu. Tādējādi, ja pie jums vēršas trešās personas ar piedāvājuma izteikšanu saistībā ar jums piederošo mežu, jums ir tiesības pieprasīt no šīm personām, kādā veidā tās uzzināja jūsu dzīvesvietas adresi. Ja saņemtajās atbildēs konstatēsiet prettiesisku personas datu apstrādi, jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar motivētu sūdzību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!