Ārstniecības atbalsta personu profesiju uzskaitījums ir ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 1. pielikuma 6. punktā.

Šie noteikumi nosaka arī ārstniecības atbalsta personu pārreģistrācijas kārtību, proti, ik piecus gadus jābūt apgūtai profesionālās pilnveides programmai pacientu datu aizsardzības jautājumos vismaz astoņu stundu apjomā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 193 “Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām” nosaka profesijas, kurās ārstniecības atbalsta personām tiek veikta sertifikācija, kā arī sertifikācijas kārtību.

Lai sniegtu atbildi uz jūsu jautājumu, vai ārstniecības atbalsta personu kompetences regulējums nav pārāk plašs, sazinājāmies ar Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību (LĀPPOS).

Savienības valdes priekšsēdētāja vietniece, Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja Zane Liepiņa norādīja, ka ārstniecības atbalsta personām (atšķirībā no ārstniecības personām) nav īpaši detalizēta kompetences regulējuma normatīvajos aktos, turklāt LĀPPOS ieskatā tas ir pareizi.

“LĀPPOS uzskata, ka nav nepieciešams īpaši definēt ārstniecības atbalsta personu kompetenci, to nosaka attiecīgo profesiju standarti un iegūtā izglītība. Ārstniecības atbalsta personas nenodarbojas ar ārstniecību, tās tikai ir iesaistītas veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, attiecīgi darba devēja ziņā ir noteikt veicamos darba pienākumus un to atbilstību iegūtajai izglītībai,” skaidroja Z. Liepiņa.