E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28910
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
6
1
6

Ja aizdevuma līgums nav sagatavots rakstveidā

J
jautā:
13. martā, 2023
Roman Belus

Labdien! Draugs negrib atdot parādu. Kā atgūt naudu šajā situācijā? Cilvēks lielu summu ir parādā arī manam draugam. Man ir bankas pārskaitījumu apliecinājumi un sarakste. Kurai tiesai ir piekritīga šī lieta?

A
atbild:
11. aprīlī, 2023
Olga Lauva
juriste

Aizdevuma līguma noteikumus paredz Civillikums, kurā nav noteikta obligāta rakstveida forma aizdevuma līgumam, tāpēc to var noslēgt gan rakstveidā, gan mutvārdos, gan ar konkludentām darbībām. Aprakstītajā situācijā visdrīzāk puses vienojās mutiski un notika faktiska aizdevuma izsniegšana un pieņemšana.

Tā kā aizņēmējs atsakās darījumu noformēt rakstveidā, jums ir tiesības savas likumīgās intereses aizstāvēt tiesā un celt prasību par parāda piedziņu civiltiesiskā kārtībā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savu prasījumu vai iebildumus, proti, prasītājam jāpierāda savs prasījums, bet atbildētājam – savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1838. pants noteic, ka samaksa ir jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautajiem pierādījuma līdzekļiem, it īpaši ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Pierādīšanas līdzekļi ir noteikti Civilprocesa likuma 17. nodaļā “Pierādīšanas līdzekļi”. Likuma 110. pants paredz, ka rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, videomagnetofonu lentēs, datoru disketēs u. c.).

Ņemot vērā, ka mutiski noslēgtu aizdevuma līgumu būs grūtāk pierādīt, būtu nepieciešams iesniegt tiesai jūsu rīcībā esošos pierādījumus (sarakstes, pieaicināt lieciniekus, ja tādi ir), kas apliecina aizdevuma izsniegšanu (tiesa izvērtētu, vai tie ir pamatoti).

Atbilstoši Civilprocesa likumam prasības celšanas piekritība ir noteikta no 26. līdz 28. pantam. Vispārēji likumā paredzēts, ka prasības celšana notiek pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Savukārt prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.

Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 278 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas