Saskaņā ar Civillikuma 146. pantā ietverto paternitātes pieņēmumu uzturlīdzekļus bērna uzturam bērna mātei ir tiesības prasīt no tā vīrieša, kurš ierakstīts par tēvu bērna dzimšanas apliecībā. Bērna bioloģiskajam tēvam nav pienākuma sniegt uzturlīdzekļus bērnam, jo juridiski viņš nav bērna tēvs saskaņā ar dzimšanas apliecībā reģistrēto informāciju.

Lai varētu piedzīt uzturlīdzekļus no bērna bioloģiskā tēva, saskaņā ar Civilprocesa likuma 247. pantu paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var apstrīdēt persona, kura paternitāti atzinusi, bērna māte vai persona, kura sevi uzskata par bērna tēvu.

Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

Pēc bērna tēva nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā tiesību pārņēmēji.

Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Šajā pantā minēto prasību var celt saskaņā ar Civillikuma 156. panta noteikumiem.

Savukārt Civillikuma 156. pants noteic, ka paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas.

Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi. Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska.

Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, taču viņa celto prasību mantinieki var turpināt.

Attiecīgi bioloģiskā tēva ierakstīšana bērna dzimšanas apliecībā ir iespējama, ja ir ievērots likumā noteiktais divu gadu termiņš. Ja minētais termiņš ir nokavēts, uzturlīdzekļu piedziņa ir iespējama no vīrieša, kas ierakstīts par bērna tēvu bērna dzimšanas apliecībā.

Kas attiecas uz uzturlīdzekļu pārrobežu piedziņu, lai gan Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības, gan Latvija, gan Lielbritānija ir ratificējušas Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, saskaņā ar kuru prasītājs var izvēlēties vai nu iesniegt pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu pēc savas pastāvīgās dzīvesvietas adreses (šajā gadījumā – Lielbritānija), vai pēc atbildētāja dzīvesvietas (Latvija).