Civillikuma 146. pants nosaka, ka par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi.

Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajā gadījumā bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (149. pants).

Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.

Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitāte atzīta šā likuma 155. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.

Tādējādi uzturlīdzekļus bērnu uzturam sniedz tā persona, kas tiek uzskatīta par vecāku un ir ierakstīta kā māte vai tēvs bērnu dzimšanas apliecībā. Attiecībā uz samaksāto uzturlīdzekļu piedziņu ir jānorāda, ka uzturlīdzekļus nevar piedzīt par iepriekšējo periodu (kā ar parādu). Uzturlīdzekļus var piedzīt tikai par esošo periodu.

Papildus ir jānorāda, ka saskaņā ar Civillikuma 148. un 149. pantu paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Vienlaikus jāņem vērā, ka paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi. 

Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.

Tāpēc, pirms uzsākt paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, ir jāskatās, vai ir ievēroti termiņi.