Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kura pamatā ir pacientu tiesības uz informāciju, ārstniecību vai atteikšanos no tās, tiesības izvēlēties ārstu vai ārstniecības iestādi, kā arī tiesības uz datu aizsardzību un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Ja uzskatāt, ka ar zobārstniecības pakalpojumu jūsu veselībai ir nodarīts kaitējums, kas radījis arī materiālus zaudējumus, jums ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas, ir tiesības vērsties Ārstniecības riska fondā ar atlīdzības prasījuma iesniegumu. Šādos gadījumos Veselības inspekcija veiks ekspertīzi un noteiks pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma esību vai neesību, kaitējuma sekas un apmēru, un pieņems lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību.

Tiesības uz atlīdzību ir noteiktas Pacientu tiesību likuma 16. pantā, kas paredz atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Savukārt pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji un metodika ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 1268 “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 2. pielikumā, kurā kā viens no nodarītā kaitējuma veidiem ir paredzēta arī zobārstniecībā lietojamo ārstniecības un mutes dobuma protezēšanas tehnoloģiju neievērošana, kas rada smagas komplikācijas vai zobu zaudēšanu, vai neatbilstošu zobu protēžu izgatavošanu.

Informāciju par iesniegumu Ārstniecības riska fondam var meklēt Veselības inspekcijas tīmekļvietnē, sadaļā “Iesniegums Ārstniecības riska fondam”.