Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turklāt katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Savukārt Civillikuma 1075. panta 1. daļa noteic, ka, ja kopīpašnieki nevar vienoties par sadales veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:

piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas:

• uzliekot, kad vajadzīgs, vienai daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
• atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
• noteic lietu vai daļu pārdot;
• izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
• noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.

Kopīpašnieki ir tiesīgi paši labprātīgi vienoties par kopīpašuma dalīšanu un dalīšanas veidu, par ko noslēdz līgumu, un tikai tad, ja tas nenotiek, ieinteresētais kopīpašnieks ceļ prasību tiesā.

Ja otrs kopīpašnieks atsakās piedalīties kopīpašuma sadalīšanā, jums ir jāceļ prasība tiesā.