Vides aizsardzības tiesiskajā regulējumā Latvijā, cita starpā, Vides aizsardzības likuma 3. pantā, ir noteikts princips “piesārņotājs maksā”, proti, persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radītā piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu.

Minētā likuma 25. pantā (“Atbildības pamatnosacījumi”) ir teikts:

“(3) Persona, kas nav uzskatāma par operatoru, ir atbildīga par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko izraisījusi tās tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, ar kuru ir pārkāptas vides normatīvo aktu prasības, un šai personai ir pienākums novērst kaitējumu vai tiešus kaitējuma draudus un segt izmaksas, ko radījis tās nodarītais kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi, to skaitā preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.

(4) Operators ir atbildīgs par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem neatkarīgi no vainas, ja kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi radušies, veicot šādas profesionālās darbības:

1) likumā “Par piesārņojumu” noteiktās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības.”

Valsts vides dienests ir uzsācis lietvedību par vides piesārņošanas faktu. Primāri atbildība par šādu darbību gulstas uz zemes īpašnieku, jo saskaņā ar Civillikuma normām īpašnieks ir atbildīgs par to, kā tiek lietots viņa īpašums. Sākotnēji jums būtu jāsagaida Valsts vides dienesta lēmums (vai tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta, vai arī jums tiks uzlikts pienākums sakārtot vidi un novērst kaitējumu videi).

Bez šaubām, jūs varat pārdot savu īpašumu un līgumā paredzēt jaunā īpašnieka pienākumu sakārtot vidi un novērst piesārņojumu. Šādā situācijā pienākums vides sakārtošanas jomā pāries jaunajam zemes īpašniekam. Savukārt, ja jaunais īpašnieks nebūs informēts par šāda rakstura apgrūtinājumu (pienākumiem), šāds apstāklis var būt par iemeslu darījuma atcelšanai, tādēļ visi vides piesārņojuma un tā novēršanas jautājumi ir jāatrunā zemes pirkuma līgumā.