Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Attiecīgi, ja bērns uzsāk strādāt un saņem atalgojumu, uzskatāms, ka bērns apgādā sevi pats un vecākiem vairs nav pienākuma viņu uzturēt (tiesības turpināt uzturēt bērnu vecākam paliek un ir brīva vēlme).

Ja noslēgtajā vienošanās līgumā par laulības šķiršanu un bērnu apgādību ir precīzi norādīts, ka uzturlīdzekļi tiek maksāti līdz 24 gadu vecumam, ja bērns turpina iegūt arodizglītību vai speciālo izglītību, tad šajā situācijā vairs nav pienākuma maksāt uzturlīdzekļus, jo mācības tika apturētas. Papildu faktors ir bērna norādītais par apņemšanos sākt strādāt iegūstamajā profesijā.

Saskaņā ar noslēgto vienošanos un Civillikuma normām, ja bērns atsāks iegūt izglītību, vecākam ir pienākums atsākt maksāt uzturlīdzekļus līdz vienošanās līgumā norādītajam termiņam un norādītajam nosacījumam.