Darba likuma 40. panta otrās daļas 4. punktā noteikts, ka darba līgumā ir norādāma darbavieta, bet, ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darbavietā, norāda to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās.

Tiesu praksē atzīts, ka darba līgumā ir iespējams noteikt darbiniekiem stacionāru darbavietu, kura darba tiesisko attiecību laikā netiek mainīta, vai mobilu – mainīgu – darbavietu, kura darba tiesisko attiecību periodā var tikt mainīta un pielāgota darba pienākumu izpildei. Ja darba līgumā noteikta mobila darbavieta, tad darba devējam katrā gadījumā, kad nepieciešams darbavietu mainīt, nav jāveic īpaši grozījumi darba līgumā, tomēr darba devēja pienākums ir savlaicīgi un pienācīgā kārtībā informēt darbinieku par viņa darba veikšanas vietu.

Katra situācija atbilstoši noslēgtā darba līguma nosacījumiem ir vērtējama individuāli. Ja darba līgumā noteikts, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās, darba devējam gadījumos, kad nepieciešams to mainīt, nav jāveic īpaši grozījumi darba līgumā, tomēr viņam ir pienākums savlaicīgi un pienācīgā kārtībā informēt darbinieku par viņa darba veikšanas vietu.

Darba likumā nav uzlikts darba devēja pienākums segt darbinieka ceļa izdevumus, kas nepieciešami darbinieka nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai. Šāds pienākums izriet tikai no komandējumu un darba braucienu tiesiskā regulējuma, piemērojot MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteikto kārtību. Norādāms, ka komandējums saistāms ar darbinieka braucienu uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārvalstīm darba pienākumu veikšanai vai zināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanai, savukārt darba brauciens saistāms ar darbinieka darbu, kas saskaņā ar noslēgto darba līgumu norisinās ceļā vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos. Tādējādi, ja darbinieka darba pienākumu izpilde neatbilst komandējumam vai darba braucienam, ceļa izdevumi nokļūšanai uz darba vietu darbiniekam ir jāsedz pašam. 

Turklāt darbiniekam ir saistošs noteiktais darba laiks, proti, jābūt gatavam darba devēja noteiktajā darba vietā uzsākt darba pienākumu izpildi noteiktā darba laika sākumā un darba pienākumi veicami līdz noteiktā darba laika beigām.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar Darba likuma 76. panta regulējumu darba devējam ir pienākums atlīdzināt visus izdevumus, kuri ir vai nu nepieciešami darba veikšanai, vai arī radušies ar darba devēja piekrišanu. Tādējādi darba devējs, uzlabojot darbinieka tiesisko stāvokli, var paredzēt attiecīgu ceļa izdevumu kompensēšanas kārtību.