E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25676
Lasīšanai: 5 minūtes

Darba devējam laikus un pienācīgā kārtībā jāinformē darbinieks par darba veikšanas vietu

J
jautā:
02. martā, 2022
Aleksejs

Labdien! Strādāju par ēkas uzraugu valsts institūcijā, kurai ir dažādas filiāles (struktūras) mūsu pilsētā (viens galvenais objekts un 10 ēkas). 2017. gadā man iedeva parakstīt vienošanos par to, ka mana darbavieta atrodas galvenajā objektā, bet ar norādi, ka darba devējs ir tiesīgs nodarbināt mani arī ārpus noteiktās darbavietas. 28.02.2022. no vadītājas saņēmu rīkojumu, ka (citāts), “pamatojoties uz katra darbinieka darba līgumos noteikto, darba devējam ir tiesības darbinieku nodarbināt ārpus noteiktās darbavietas, norīkot dienesta saimniecības sektora ēkas uzraugus, viņu amata aprakstos noteikto amatu pienākumu pildīšanai, sekojošās darba vietās”, un tālāk ir uz katru ēkas uzraugu pa 2 ēkām. Vai šajā situācijā darba devējam ir tiesības noteikt, ka man jāierodas noteiktajā objektā plkst. 8.00 (darba devējs izvēlējās vienu no divām ēkām, kur man jāierodas plkst. 8.00) un jāatrodas tur līdz darba dienas beigām, ja līgumā norādīta konkrētā darbavieta (galvenajā objektā), kur atrodas saimniecības sektors? Manuprāt, saskaņā ar līgumu man jāierodas plkst. 8.00 savā galvenajā darbavietā un pēc tam pēc nepieciešamības jābrauc uz citiem aiz manis nostiprinātiem objektiem. Vai šajā gadījumā, ja aiz manis ir nostiprinātas 2 ēkas, man jāierodas tur par saviem par saviem līdzekļiem, vai tomēr darba devējam jāsedz mani izdevumi, kas saistīti ar braucienu ar sabiedrisko transportu uz citu objektu? Faktiski šajos objektos nav štata vienības “ēkas uzraugs”, bet tā pastāv galvenajā struktūrvienībā. Kam ir taisnība?

A
atbild:
04. aprīlī, 2022
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadošā juriskonsulte

Darba likuma 40. panta otrās daļas 4. punktā noteikts, ka darba līgumā ir norādāma darbavieta, bet, ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darbavietā, norāda to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās.

Tiesu praksē atzīts, ka darba līgumā ir iespējams noteikt darbiniekiem stacionāru darbavietu, kura darba tiesisko attiecību laikā netiek mainīta, vai mobilu – mainīgu – darbavietu, kura darba tiesisko attiecību periodā var tikt mainīta un pielāgota darba pienākumu izpildei. Ja darba līgumā noteikta mobila darbavieta, tad darba devējam katrā gadījumā, kad nepieciešams darbavietu mainīt, nav jāveic īpaši grozījumi darba līgumā, tomēr darba devēja pienākums ir savlaicīgi un pienācīgā kārtībā informēt darbinieku par viņa darba veikšanas vietu.

Katra situācija atbilstoši noslēgtā darba līguma nosacījumiem ir vērtējama individuāli. Ja darba līgumā noteikts, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās, darba devējam gadījumos, kad nepieciešams to mainīt, nav jāveic īpaši grozījumi darba līgumā, tomēr viņam ir pienākums savlaicīgi un pienācīgā kārtībā informēt darbinieku par viņa darba veikšanas vietu.

Darba likumā nav uzlikts darba devēja pienākums segt darbinieka ceļa izdevumus, kas nepieciešami darbinieka nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai. Šāds pienākums izriet tikai no komandējumu un darba braucienu tiesiskā regulējuma, piemērojot MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteikto kārtību. Norādāms, ka komandējums saistāms ar darbinieka braucienu uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārvalstīm darba pienākumu veikšanai vai zināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanai, savukārt darba brauciens saistāms ar darbinieka darbu, kas saskaņā ar noslēgto darba līgumu norisinās ceļā vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos. Tādējādi, ja darbinieka darba pienākumu izpilde neatbilst komandējumam vai darba braucienam, ceļa izdevumi nokļūšanai uz darba vietu darbiniekam ir jāsedz pašam. 

Turklāt darbiniekam ir saistošs noteiktais darba laiks, proti, jābūt gatavam darba devēja noteiktajā darba vietā uzsākt darba pienākumu izpildi noteiktā darba laika sākumā un darba pienākumi veicami līdz noteiktā darba laika beigām.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar Darba likuma 76. panta regulējumu darba devējam ir pienākums atlīdzināt visus izdevumus, kuri ir vai nu nepieciešami darba veikšanai, vai arī radušies ar darba devēja piekrišanu. Tādējādi darba devējs, uzlabojot darbinieka tiesisko stāvokli, var paredzēt attiecīgu ceļa izdevumu kompensēšanas kārtību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 223 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU