Saskaņā ar Krimināllikuma 36. panta 3. daļu personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu vai smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var noteikt probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, kā arī papildsodus: sabiedrisko darbu, naudas sodu vai tiesību ierobežošanu.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 149. pants noteic, ka notiesātajam, kuram piespriests papildsods – tiesību ierobežošana –, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus. Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.

Tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

Institūcija, kas saņēmusi šā panta otrajā daļā minētā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Nedz Krimināllikums, nedz arī Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz papildsoda “tiesību ierobežošana” aizstāšanu vai mīkstināšanu.

Valsts prezidenta tiesības piemērot apžēlošanu noteiktas Apžēlošanas likuma 2. pantā, kas cita starpā paredz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no papildsoda izciešanas.