Jūsu aprakstīto situāciju pasliktina apstāklis, ka 1/3 domājamā daļa joprojām ir reģistrēta zemesgrāmatā uz mirušas personas vārda un meita savas tiesības nav vēl nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Persona var rīkoties ar to domājamo daļu, kura viņai pieder un par kuru ir veikts ieraksts zemesgrāmatā.

Diemžēl likumā nav noteikts termiņš īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā vai noilgums, kuram beidzoties pārējiem kopīpašniekiem būtu tiesības pretendēt uz mirušā īpašnieka kopīpašuma daļu.

Ja meita kā kopīpašnieka mantiniece nav kārtojusi mantojuma lietu, iespējams, var sazināties ar viņu vai sniegt palīdzību šajā jautājumā, vai attiecīgi noskaidrot situāciju.

Kad mantojuma lieta būs starp mantiniekiem nokārtota, šo daļu no mantiniekiem būs iespējams atpirkt vai citādi vienoties par kopīpašuma sadali, tai skaitā par reālo sadali, ja pieder atbilstošs nekustamā īpašuma izvietojums, lai veidotu atsevišķu nekustamo īpašumu, un saskaņā ar teritorijas plānojumu un citiem normatīvajiem aktiem šo zemesgabalu var sadalīt trīs vienādās daļās. Tad reālā sadale nozīmēs trīs atsevišķu nekustamo īpašumu izveidošanu. Šāda reālā sadale ir ieguvums, jo tas izbeidz kopīpašumu.

Tātad, plānojot reālo sadali, svarīgi noskaidrot, vai nekustamo īpašumu ir iespējams reāli sadalīt.

Jāņem vērā, ka ēku reāla sadalīšana ir pieļaujama tikai pa ugunsmūri jeb ugunsdrošo sienu. Reāla sadale nav iespējama, ja zemesgabala platība nav pietiekama, lai atbilstu vietējam teritorijas plānojumam vai citiem normatīvajiem aktiem pēc sadalīšanas tiktu izveidoti atsevišķi zemesgabali, kuriem platība ir vienāda vai lielāka par minimālo atļaujamo zemes platību.

Reālai sadalei jāņem vērā Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN201-15 “Būvju ugunsdrošība””, tāpat Civillikuma noteikumi par kopīpašuma jautājumiem (Civillikuma 1068., 1072., 1074., 1075. pants).