Jēdziens  „būtisks” ir sastopams ne tikai nodokļu, bet arī daudzos citos LR normatīvajos aktos, piemēram, Civillikumā, Darba likumā, Komerclikumā, Administratīvā procesa likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Kas attiecas uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.pantā noteikto, tad runa nav par to, kāda summa ir būtiska vienam vai otram cilvēkam, bet gan par likumā iekļautu kritēriju, saskaņā ar kuru var izvēlēties vieglāku nodokļa maksāšanas režīmu, tas ir, nereģistrējot saimniecisko darbību. Jo 11.pants (No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana) nosaka: „Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.”

Likuma11.panta 1.¹daļā definēts: „Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.”

Saskaņā ar likuma 11.panta 1.³daļu fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);

2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10 000 un vairāk latu taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas 19.² punktam;

3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Savukārt atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 12.daļai, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem) vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.³daļas 2.punktam, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs.

Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju. 

Tātad izvēle nereģistrēt saimniecisko darbību ir saistīta arī ar ierobežojumu, proti, nevar atskaitīt saimnieciskās darbības izdevumus, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ienākumu summu. 

Likuma 15.pantā (Nodokļa likmes) pateikts, ka 11.panta 12.daļā minētajam ienākumam no īpašuma tiek piemērota 10 procentu likme.

Savukārt 28.pantā noteikts maksātāja pienākums piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta 12.daļai. 

Šī norma (11.panta 12.daļa) ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra. Togad janvārī VID arī skaidroja jauno normu ar piemēru. Fiziskā persona iznomā zemi zemnieku saimniecībai. Pamatojoties uz likuma 11.panta divpadsmito daļu, fiziskā persona var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Zemnieku saimniecība, izmaksājot nomas maksu, saskaņā ar likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu no izmaksātās nomas maksas ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā. Savukārt fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, izdevumos var iekļaut nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par iznomāto zemi. 

Ja Jums saistībā ar konkrētu saimniecisko darbību un nodokļa maksāšanu ir neskaidrības, jāgriežas Valsts ieņēmumu dienestā. Informatīvais tālrunis 1898.