Jautājumā norādītais atvaļinājuma periods, ja tāds ir noteikts rīkojumā par atvaļinājuma piešķiršanu, ietver informāciju, ka darbiniekam ir piešķirts divu kalendāra nedēļu atvaļinājums, kas sakarā ar svētku dienu – 18. novembri – ir pagarināts par vienu dienu, 29. novembri. Tādējādi darbā ir jāierodas 30. novembrī.

Darba likuma 75. panta astotā daļa noteic, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tādējādi apmaksājamas ir tikai tās dienas, kad darbiniekam citādi būtu bijis jāstrādā. Konkrētajā situācijā ir jāvērtē, vai uzņēmums 19. novembrī ir veicis darba dienas pārcelšanu uz 13. novembri.

Atbilstoši regulējumam darba dienu pārcelšana tiek īstenota, ievērojot principu, ka darba diena ir pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Proti, izolētā darba diena tiek pārcelta, ņemot vērā to, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja izolētā darba diena nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Ja uzņēmumā ir izdots rīkojums par darba dienu pārcelšanu no 19. novembra uz 13. novembri un pārceltā darba diena, 19. novembris, iekrīt darbinieka atvaļinājuma periodā, tad kā atvaļinājuma diena ir kvalificējams arī 13. novembris, uz kuru ir pārcelta 19. novembra darba diena. Tas nozīmē, ka 13. novembrī darbiniekam darbā nebija jābūt, tā ir apmaksāta atvaļinājuma diena, savukārt 19. novembris atvaļinājumā esošajam darbiniekam ir atpūtas diena un netiek apmaksāta.

Kopumā apmaksātas ir desmit darba dienas.

Ja darba dienu pārcelšana nav veikta, arī tad apmaksātas ir desmit darba dienas.

Neskaidrību gadījumā darbiniekam vienmēr ir tiesības vērsties pie darba devēja un jautāt.