Labdien! Ir ēka ar nenoskaidrotu piederību, un tās kadastra dati nav izmantojami ierakstīšanai zemesgrāmatā. Balstoties uz Civillikuma 1024.–1031. pantu par nekustamā īpašuma iegūšanu uz ieilguma pamata, vai ir iespēja šādai ēkai piešķirt piederību? Ja ir jāceļ prasība tiesā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 127.–136. pantā noteikto kārtību, tad kurš ir atbildētājs šai prasībai, ja prasītājs ir zemes īpašnieks, uz kuras atrodas iepriekš minētā ēka?
Jautājumā atsaucaties uz īpašuma iegūšanu uz ieilguma pamata. Lai piemērotu attiecīgo regulējumu, ir nepieciešams konstatēt visas īpašuma iegūšanas ar ieilgumu pazīmes vienlaicīgi, tāpēc nevar atsaukties uz ieilgumu, pamatojoties uz Civillikuma pantiem, sākot ar 1024. pantu, jeb ieilguma noteiktā laika notecējumu, izlaižot Civillikuma 998.–1023.panta noteikumus, kuri ir obligāti jāņem vērā.
Turpinot iesākto par īpašuma iegūšanu uz ieilguma pamata pazīmēm – parasti pietrūkst vismaz vienas no pazīmēm. Īpašuma iegūšana uz ieilguma pamatu ir ārkārtīgi retos gadījumos piemērojams tiesību institūts, un, ar ļoti lielu ticamību varu pateikt, ka šajā gadījumā nebūs piemērojami īpašuma iegūšanas ar ieilgumu noteikumi. Tomēr, lai precīzi novērtētu šo apstākli, būtu jāņem vērā tādi faktiskie apstākļi, kuri jautājumā nav aprakstīti.
No jautājuma saprotams, ka nekustamais īpašums ir reģistrēts kadastrā, bet nav reģistrēts zemesgrāmatā.
Ja attiecīgā ēka nav reģistrēta kā patstāvīgs īpašuma objekts, tad piemērojams likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kura 14. panta ceturtajā daļā noteikts, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.
Ja ēka ir reģistrēta kā pastāvīgs īpašuma objekts, tad likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 13. pantā noteikts, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā.
Ja nav personu, kas varētu pretendēt uz strīdus īpašumu, prasība ceļama pret valsti, kurai piekrīt bezīpašnieka manta (skatīt Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 24. novembra lēmumu lietā Nr. SKC-1023/2017 10. punkts, otrā rindkopa).
Šobrīd Ministru kabinetā atrodas likumprojekts, ar kuru paredzēts palīdzēt atvieglot jautājumā aktuālās problēmas risināšanu attiecībā uz tādām ēkām, kuras uzceltas līdz 1993. gada 5. aprīlim. Skatīt likumprojekta anotāciju: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40507141.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!