Civillikums vecākiem un bērniem paredz savstarpēju uzturdošanas pienākumu. Abām pusēm šis pienākums ir jāpilda labprātīgi. Civillikuma 188.pantā ir noteikts, ka bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.

Vajadzība pēc uzturlīdzekļiem, jo sevi nespēj apgādāt, šajā gadījumā ir tēvam, tādējādi tiesā kā prasītājam būtu jāvēršas tēvam. Bērns kā atbildētājs ir tiesīgs pierādīt, ka tēvs nav pildījis pienākumu viņu uzturēt un audzināt, un lūgt tiesu viņu atbrīvot no pienākuma apgādāt tēvu.

No situācijas izklāsta nav saprotams, vai jau esat ieguldījuši līdzmaksājumu tēva uzturēšanās izmaksu segšanai sociālās aprūpes institūcijā (pansionātā). Lai arī tēvs uz ielas netiks izlikts, Jums noteikti nevajadzētu situāciju atstāt pašplūsmā, jo tad tā vērsīsies pret jums kā likumīgo tēva apgādnieku.

Juriste Solvita Cīrule iesaka Jums vērsties savā pašvaldībā, lai risinātu tēva turpmākās uzturēšanās pansionātā jautājumu, tai skaitā informējot pašvaldību par savām materiālajām iespējām.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8.pants  noteic: ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

MK noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 5.punkts noteic:

5. Veicot samaksu par pakalpojumu, ievēro šādas prasības:

5.1. pēc pakalpojuma samaksas (izņemot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk — ilgstošas aprūpes institūcija) sniegto pakalpojumu) klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu;

5.2. ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par šo noteikumu 5.1.apakšpunktā noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klients maksā daļu no pakalpojuma maksas - starpību starp viņa ienākumu līmeni un valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks;

5.3. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

5.3.1. par vienas personas ģimeni - 1,0;

5.3.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli - 0,5;

5.4. ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas - starpību starp viņa ienākumu līmeni un šo noteikumu 5.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek tās rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.