Labdien! Situācija ir tāda, ka vecāki šogad izšķīrās, bet turpina dzīvot vienā mājsaimniecībā. Mājas pirmajā stāvā dzīvo mamma ar māsu un otrajā stāvā – tēvs. Pēc mācību gada beigām atgriezos no augstskolas mājās uz vasaru iziet praksi, kas ir nepieciešama augstskolā. Tā kā vecāki ir šķirti, esmu tēva apgādībā, māte man maksā uzturlīdzekļus (mācos otrajā kursā, 21 gads). Mājā tualete, vannas istaba un virtuve atrodas pirmajā stāvā. Māte slēdz ciet pirmā stāva durvis, un man nav iespējas apmeklēt tualeti, nav pieejas ūdenim (karstajam, aukstajam), dušai. Mēģināju mutiski ar māti izrunāt situāciju, ka tas nav pieņemami, taču savā virzienā uzklausīju emocionālus aizskārumus un draudus no mātes un jaunākās māsas (15 gadi). Godīgi sakot, es nezinu, ko man darīt. Kur rakstīt sūdzību par necilvēcisku izturēšanos pret savu bērnu?
Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu (atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. pantam), savukārt jums ir 21 gads, tas nozīmē to, ka vecāku tiesības rūpēties par jums kā par bērnu vairs nav noteiktas likumā.
Tā kā jūs studējat, tad Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts, atsaucoties uz 2015. gada 7. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-1478/2015, secinājis: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”
Savukārt, runājot par kopējo mājsaimniecību, no jūsu jautājuma nav skaidrs, kas ir īpašnieks mājai, kurā jūs dzīvojāt, jo saskaņā ar Civillikuma 994. pantā noteikto “par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās”.
Civillikuma 89.–100. pantā ir noteikts arī tas, ka šķiroties laulāties sadala kopējo mantu, tātad no jūsu jautājuma nav skaidrs tas, kam pieder māja un kā jūsu vecāki ir vienojošies par kopējas mantas sadali. Proti, to, kam pieder māja un kas tajā varēs dzīvot, nosaka mājas īpašnieks.
No jautājuma ir skaidrs tas, ka jūs esat tēva apgādībā. Tātad jums jāņem vērā tēva vienošanās ar jūsu māti, kas bija panākta šķiršanas procesa laikā.
Tomēr jau šeit pieminētajā Civillikuma 179. pantā ir noteikts arī tas, ka: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.”
Tātad jums ir tiesības vērsties pirmās instances tiesā ar prasības pieteikumu, kuru var noformēt arī elektroniski šeit.
Tomēr vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pirms prasības sniegšanas tiesā jums ir jāprecizē visi lietas apstākļi, iespējams, jāparunā ar abiem vecākiem, lai šo situāciju atrisinātu.
Arī Civilprocess paredz mediāciju, lai izšķirtu civiltiesiskos strīdus, kas paredz pušu vienošanos pārrunu ceļā. Vairāk par mediāciju var lasīt šeit un šeit. No 2020. gada ir pieejama bezmaksas mediācija ģimenes strīdos, vairāk par to var lasīt šeit.
Tāpat jūs varat saņemt konsultāciju par savu jautājumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, kontakti pieejami šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!