Termins “iejaukties strīdā” nav juridisks. Civilsievas meita var “jaukties strīdā” gan sadzīviski, piedaloties strīdā bez aicinājuma to darīt, gan juridiski, piemēram, uz pilnvaras pamata pārstāvot civilsievu – kopīpašnieci.

Ja starp kopīpašniekiem ir juridisks strīds, tad piedalīties strīdā, kurš balstīts uz pušu prasījuma tiesībām, jebkura cita persona var tikai tad, ja kāda no strīda pusēm personu ir pilnvarojusi to darīt. Radniecība pati par sevi nerada šādu pilnvarojumu, tomēr, ja civilsieva vēlas, ir iespējams pie notāra pilnvarot meitu.

 Pilnvarotās personas veiktās darbības, ciktāl tās atbilst pilnvarojuma robežām, ir saistošas gan pašam pilnvaras devējam, gan otrai pusei, skatīt Civillikuma 1440. un 1515. panta noteikumus.

Pilnvarojuma vai citu prasījuma tiesību neesamības gadījumā pusēm nav pienākuma klausīt šo personu, bet šai personai savukārt nav tiesību neko pieprasīt no nevienas no strīda pusēm.