Atbilstoši Civillikuma 177. pantam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku (abu) aizgādībā. Aizgādības tiesības vecākiem ir piekritīgas neatkarīgi no tā, vai viņu laulība ir oficiāli reģistrēta.

Civillikuma 181. pantā noteiktas bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība), kā arī noteikts vecāku pienākums uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Tādējādi bērnu tēva iebildumiem pret jūsu saskarsmes kārtības noteikšanu ar bērnu, kas nedzīvo kopā ar jums, ir jābūt pamatotiem. To nevar ierobežot vienīgi tādēļ, ka bērna tēvam šķiet pieņemamāka cita kārtība.

Civillikums nenosaka, ko kopā nedzīvojoši vecāki drīkst vai nedrīkst darīt saskarsmē ar bērnu, bet noteic, ka vecāku darbības nedrīkst būt pretējas bērna interesēm un vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu drošību, garīgās un fiziskās attīstības pilnvērtīgu nodrošināšanu.

Darbības, kuras drīkst vai nedrīkst veikt saskarsmē ar bērnu, varētu būt noteiktas kādā juridiskā dokumentā, piemēram, ar jūsu savstarpēji noslēgtu vienošanos, bāriņtiesas lēmumu vai tiesas spriedumu. Ja jūsu rīcībā nav šādu dokumentu, kas noteiktu saskarsmes kārtību vai kādus saskarsmes ierobežojumus, otram vecākam nebūtu jums “jādiktē” sava saskarsmes kārtība. Jūs kā māte ar savu bērnu esat tiesīga gan ceļot tepat pa Latviju, gan doties īslaicīgos ceļojumos ārpus Latvijas teritorijas, un tam nav vajadzīga speciāla bērna tēva piekrišana. Būtu pilnīgi pietiekami ar otra vecāka informēšanu par jūsu nolūku realizēt saskarsmi jums un bērnam vēlamā laikā un vietā.

Tomēr, ja jums un bērnu tēvam neizdodas panākt saprātīgu vienošanos, saskarsmes kārtības noteikšana jautājums būtu jānodod tiesas vērtējumam. Tādā gadījumā tiesa, izprasot bāriņtiesa atzinumu, ar spriedumu noteiks katra vecāka saskarsmes kārtību, un attiecīgi vecāku pienākums būs šo noteikto kārtību ievērot.