Lai vispusīgi un objektīvi sniegtu atbildi uz Jūsu jautājumu, Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) būtu nepieciešama papildus informācija par konkrēto augstākās izglītības iestādes studiju programmu. Šobrīd IKVD var sniegt vispārēju informāciju.

Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.650 „Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība” 4.8 punktā noteikts, ka katrai augstākās izglītības iestādei ir jābūt noslēgtam līgumam (vienošanās), kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju programmu likvidē, augstākā izglītības iestāde nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā vai koledžā.

IKVD informē, ka studentam studiju līgumā noteiktajā kartībā ir iespējas izbeigt studijas augstskolā vai koledžā, pieprasot par augstskolā vai koledžā apgūtās studiju programmas daļu izsniegt akadēmisko izziņu, kas attiecīgi būs pamats studiju uzsākšanai citā izraudzītā studiju programmā, ko piedāvā apgūt cita augstskola vai koledža.

Šajā sakarā uzmanība vēršama uz MK noteikumu Nr.932 „Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos” 2.punktu, kas paredz: studijas augstskolā vai koledžā vēlākos studiju posmos uzsākamas, pārejot no vienas augstskolas vai koledžas uz citu augstskolu vai koledžu vai citu studiju programmu tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā vai atsākot studijas pēc pārtraukuma. Savukārt 7.punkts nosaka: persona, kura vēlas uzsākt studijas vēlākos studiju posmos, iesniedz augstskolā vai koledžā iesniegumu par reģistrāciju studijām noteiktā studiju programmā. Iesniegumam pievieno augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka iepriekš apgūtā studiju programmas daļa nav mazāka par 40 kredītpunktiem jeb diviem semestriem. Izziņu nepievieno, ja studijas vēlākos studiju posmos uzsāk sakarā ar studiju programmas slēgšanu.

Saistībā ar naudas līdzekļu atgriešanu par studijām, informējam, ka atbilstoši Augstskolu likuma 46.panta 2.daļā noteiktajam students ar augstākās izglītības iestādi slēdz rakstveidā studiju līgumu uz visu studiju programmas apguves laiku. Šis līgums regulē koledžas un studenta attiecības – nosaka studiju maksu par izraudzīto studiju programmu, ietver informāciju par iegūstamo grādu vai kvalifikāciju, nosaka abu pušu tiesības un pienākumus, kā arī nosaka regulējumu par studiju līguma izbeigšanu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka studiju līgums ir civiltiesisks līgums un tā formu un saturu nosaka Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumi Nr.70 „Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, līdz ar to konkrētā situācija ir vērtējama kopsakarā ar noslēgtā studiju līguma noteikumiem. Ja augstākās izglītības iestāde kā augstākās izglītības pakalpojuma sniedzējs, iespējams, nenodrošina studiju līguma pienācīgu izpildi, tad vispusīgai un objektīvai situācijas izvērtēšanai ir nepieciešama konkrētāka informācija gan par augstākās izglītības iestādi, gan par noslēgtā studiju līguma saturu. 

Vienlaikus jāatzīmē, ka uz civiltiesiskiem līgumiem tostarp uz studiju līgumiem ir attiecināms Civillikums, kas vispārējā veidā regulē līgumu slēgšanu, izpildi un atbildību par to pārkāpšanu. Civiltiesisku līgumu saistīto strīdu izskatīšana un risināšana ir piekritīga vispārējās jurisdikcijas tiesai vai šķīrējtiesai, ja puses par šādu strīdu izskatīšanas kārtību ir vienojušās līgumā.

Ņemot vērā, ka situācija skar studējošā kā izglītības pakalpojuma saņēmēja (t.i., patērētāja) tiesību īstenojumu, tad jāatzīmē, ka arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina normatīvajos aktos tam noteikto uzdevumu izpildi, tostarp MK noteikumos Nr.632 „Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” un šo noteikumu 4.13.apakšpunktā noteikto, tātad ir tiesīgs izvērtēt patērētājiem izteikto piedāvājumu, līgumu projektu, kā arī noslēgto līgumu un saistību izpildes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņemt attiecīgu lēmumu. Tātad ir iespēja vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.