Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta noteikumi paredz, ka personas vēlēšanās iegūt savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā rada personai tiesības mainīt uzvārdu.

Jums ar vecomāti ir tieša augšupēja radniecība, tomēr problēmas var rasties sakarā ar to, ka minētā likuma 2. panta noteikumi atsevišķi izšķir tādus gadījumus, kad persona var iegūt citu uzvārdu un kad savam uzvārdam var pievienot citu uzvārdu. Piemēram, 2. panta pirmās daļas trešajā punktā noteikts, ka par personas uzvārda maiņas iemeslu tiek atzīta vēlēšanās iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, līdz ar to tiešā veidā ir paredzēta iespēja vai nu iegūt laulātā uzvārdu, vai arī pievienot laulātā uzvārdu savam uzvārdam.

Pretēji iepriekš aprakstītajam noteikumam, kurš pieļauj gan laulātā uzvārda iegūšanu, gan pievienošanu savam uzvārdam, Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas ceturtā punkta noteikumi neparedz, ka savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā var pievienot savam uzvārdam, tieši pretēji, vispārējā gadījumā ar savas dzimtas uzvārdu var vienīgi aizstāt savu dzimto uzvārdu.

Ja iesnieguma par uzvārda maiņu iesniedzējs ir precējies un laulātā uzvārdam vēlas pievienot arī savu dzimtas uzvārdu, tad šādu iesniegumu vajadzētu apstiprināt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, likuma noteikumi paredz, ka jebkura persona varētu iegūt savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā un tad, pēc došanās laulībā, pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, līdz ar to likumā ir paredzēts, ka šādu rezultātu var panākt. Otrkārt, likuma noteikumi neparedz, ka persona nevar vairākas reizes mainīt uzvārdu, līdz ar to var iegūt savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā un, ja nepieciešams, arī atkārtoti prasīt pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu. No tiesību normas saprātīgas piemērošanas principa izriet, ka ir lietderīgi atļaut laulātā uzvārdam pievienot arī savas dzimtas uzvārdu.