E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21145
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Kādos gadījumos iespējama vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana tiesā

J
jautā:
11. septembrī, 2020
Endija

Kādos gadījumos iespējama vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana tiesā, un kā tas notiek?

A
atbild:
22. decembrī, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu apstrīdēšanas procedūra ir aprakstīta Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 6.1 nodaļā “Vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana”. Tajā noteikts, ka:

  • kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). CVK lēmumu pieņem 3 dienu laikā;
  • CVK lēmumu 3 darba dienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā;
  • ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
    • uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu;
    • uzdot CVK izsludināt atkārtotu balsošanu;
    • uzdot CVK izsludināt atkārtotas vēlēšanas;
  • ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas lēmumu par domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu, CVK likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas;
  • no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, domes darbu nodrošina esošā dome.

Saeimas vēlēšanu apstrīdēšanas procedūra ir noteikta Saeimas vēlēšanu likumā. Proti, minētā likuma:

  • 35.1 pants noteic, ka kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un 3 darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to CVK. CVK iesniegumu izskata un lēmumu pieņem 3 darba dienu laikā. CVK  lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu 3 darba dienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā;
  • 51. pants noteic, ka kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu 3 darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā CVK lēmuma darbību.
  • 52.1 pants noteic, ka CVK 5 dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem (minētos CVK lēmumus 10 dienu laikā pēc to pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā, pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētais lēmums kļuvis neapstrīdams, CVK to nosūta Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai):
    • nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;
    • pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;
  • 54. pants noteic, ka šā likuma  35.1 panta otrajā daļā, 51. panta pirmajā daļā un 52.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā pieteikums jāiesniedz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem:
    • šā likuma 35.1 panta otrajā daļā, 51. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā – 7 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas;
    • šā likuma 52.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā – 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 22. maija spriedumam lietā Nr. SA-3/2017 CVK un secīgi tiesa, Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 panta kārtībā pārbaudot notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, vērtē tikai krimināllietā konstatēto vēlēšanu tiesību pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu, nevis veic atkārtotu vēlēšanu norises tiesiskuma pilnu pārbaudi. Vēlēšanu norises tiesiskuma pilna pārbaude tiek nodrošināta uzreiz pēc vēlēšanām, proti, Saeimas vēlēšanu likuma 51. panta kārtībā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 131 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU