Administratīvās atbildības likuma (AAL) mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī, ievērojot personas pamattiesības, nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. Proti, AAL nosaka tikai šo:

• administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus;
• administratīvā pārkāpuma jēdzienu;
• administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus;
• kompetentās iestādes un amatpersonas;
• administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā;
• administratīvo sodu izpildi;
• starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā.

Administratīvās atbildības sistēmu veido ne tikai AAL, bet arī normatīvie akti, kuros ir noteikti administratīvie pārkāpumi, administratīvie sodi un administratīvo pārkāpumu process (likumi, pašvaldību saistošie noteikumi, Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamie normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi).

Sodi par konkrētiem administratīvajiem pārkāpumiem no 2020. gada 1. jūlija pamatā ir noteikti nozares likumos, piemēram:

• sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē – Ceļu satiksmes likumā (CSL);
• sodi par autortiesību pārkāpumiem – Autortiesību likumā;
• sodi par pārkāpumiem zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā – Zvejniecības likumā;
• sodi par pārkāpumiem pārtikas aprites jomā – Pārtikas aprites uzraudzības likumā;
• u. tml.

Tāpat kā iepriekš, informācija par to, kur nedrīkst braukt vai apstāties un stāvēt, ir atrodama CSL, Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), pašvaldību saistošajos noteikumos un citos ceļu satiksmi reglamentējošajos normatīvajos aktos. Proti, CSL 25. panta trešā daļa paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro CSL, CSN un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.

Piemēram, bez CSL un CSN Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” papildus paredz, ka:

• publiskās vietās aizliegts profilaktiski apkopt mehānisko transportlīdzekli (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u. tml.) un mazgāt to ārpus speciāli šim nolūkam paredzētām vietām (5. punkts);
• publiskās vietās aizliegts uzbraukt ar mehānisko transportlīdzekli uz ledus ūdenstilpēs, izņemot gadījumus, kad nepieciešams sniegt palīdzību vai apsaimniekot ūdenstilpi, kā arī publiska pasākuma ietvaros, ja tas saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru un pasākuma organizators uzņemas atbildību par pasākuma norises drošību (15. punkts);

Rīgas pilsētas peldvietās aizliegts iebraukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem, izņemot peldvietas apsaimniekošanai izmantojamos specializētos transportlīdzekļus (6.¹ 5. punkts).