Gadījumā, ja vietējie iedzīvotāji vēlas, lai autobusu pieturvieta būtu aprīkota ar paviljonu vai nojumi, viņiem ir jāvēršas savā pašvaldībā. Savukārt pašvaldībai tad ir iespējami divi turpmākie risinājumi.

• Pašvaldība vēršas pie VAS “Latvijas valsts ceļi”(LVC) ar lūgumu uzstādīt pieturvietas paviljonu. Ja tiek saņemta atbilde, ka, ņemot vērā valsts ceļiem pieejamo finansējumu un prioritātes, šo jautājumu pašvaldību apmierinošā termiņā atrisināt nevar, tad atliek otrs ceļš.
• Pašvaldība izvērtē savas finanšu iespējas, atrod naudu un rosina LVC slēgt sadarbības līgumu par paviljona izbūvi, un pati pašvaldība šo paviljonu arī uzbūvē. Šai sakarā ir pat dažādi pašvaldībām pieejami Eiropas Savienības finanšu fondi, kas paredzēti tostarp satiksmes mazaizsargāto dalībnieku drošības uzlabošanai. Tas ir tikai viens no veidiem, kā pašvaldībai šim nolūkam atrast naudu.

Vēl darām zināmu, ka Valsts standarts LVS 190-8 Ceļu projektēšanas noteikumi sadaļā par autobusu pieturu konstrukciju un aprīkojumu nosaka šo:

Uzsākot projektēšanu, jānoskaidro pašvaldības viedoklis par autobusu pieturas aprīkojumu. Jautājums par paviljona uzstādīšanu jāizlemj, kompleksi izvērtējot visus apstākļus. Lielākoties par galveno kritēriju, izvēloties paviljona uzstādīšanu, pieņem pieturā pienākošo autobusu skaitu diennaktī. Kā ieteicamie robežlielumi pasažieru paviljona uzstādīšanas izvēlei atkarībā no apvidus, kurā atrodas pietura, un pieturošo autobusu skaita, ir:

• 10 autobusi diennaktī – ārpus apdzīvotām vietām,
• 25 autobusi diennaktī – apdzīvotu vietu neapbūvētās teritorijās.

Vienlaicīgi, nosakot pasažieru paviljona uzstādīšanas nepieciešamību, ir jāizvērtē šādi faktori:

• Pārsēšanās skaits uz citu autobusu pieturā.
• Vai ir nepieciešamā platība paviljona izbūvei.
• Vecāka gadu gājuma cilvēku skaits, kuri izmanto pieturu.
• Piesaistes objektu tuvums.
• Paviljona iekļaušanās apkārtējā vidē.