Vietas, kur aizliegts smēķēt, ir uzskaitītas Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma (Tabakas aprites likums) 10. panta otrajā daļā.

Piemēram, ir aizliegts smēķēt:

• bērna un grūtnieces klātbūtnē (10. panta otrās daļas 1. punkts);
• bērnu atpūtas un rotaļu laukumos (10. panta otrās daļas 13. punkts);
• parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai (10. panta otrās daļas 14. punkts);
• jebkurā citā šajā pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst (10. panta otrās daļas 16. punkts).

Likumā nav precīzi noteikts, cik metru attālumā no bērnu rotaļu laukuma vai parka, vai skvēra drīkst smēķēt, tomēr ir noteikts, ka nedrīkst smēķēt nedz bērna, nedz kādas citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.

 Savukārt, lai skaidrotu latviešu valodas vārdus, kuriem nav sniegta definīcija normatīvajos aktos, tiesu praksē nereti atsaucas uz to gramatiski un jēdzieniski pareizu pielietojumu. Piemēram, atbilstoši latviešu valodas vārdnīcā “Tēzaurs” noteiktajam (www.tezaurs.lv) vārds “klātbūtne” ir saprotams kā dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u.tml.).

 Protams, var diskutēt par to, no kāda attāluma var runāt par “klātbūtni”. Taču jāatzīmē, ka demokrātiskas sabiedrības organizāciju nevar balstīt tikai uz pārlieku normatīvismu, skrupulozi izstrādātiem aizliegumiem, definīcijām un kontroli.  Likuma mērķis nevar pilnībā tikt sasniegts, ja sabiedrībā netiek cienīts un izprasts likuma gars, šajā gadījumā Tabakas aprites likuma 2. panta trešajā daļā noteiktie principi. Proti, ka smēķētājs respektē citu cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā vidē, kas nav piesārņota ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem. Tāpat likums paredz, ka jebkurā situācijā cilvēka tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu dūmiem, kā arī tiesības uz nepaaugstinātu smēķēšanas (tajā skaitā tabakas dūmu otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt.

Papildus jāmin, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 11. punktā sniegtajai definīcijai terminam “fiziska vardarbība”, apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai ir uzskatāma par fizisku vardarbību šī likuma izpratnē.

Par Tabakas aprites likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu ir noteikta administratīvā atbildība (14. panta pirmā daļa) – brīdinājums vai naudas sods līdz divdesmit naudas soda vienībām (līdz 100 eiro).

Savukārt administratīvā atbildība par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā. 

Tiesa, smēķēšanas ierobežojumu pārkāpumus ir grūti pierādīt, jo parasti, līdz ierodas policija, aizliegtā darbība jau ir pārtraukta.