Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 28. panta pirmās daļas otro teikumu pēc biedrības ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu.

Biedrību un nodibinājumu likums neparedz, ka par dzīvokļu īpašnieku biedrības biedru var būt tikai attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks. Tas izskaidrojams ar apstākli, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības tiesības ir nošķiramas no tām, kas piemīt citam tiesību subjektam – dzīvokļu īpašnieku kopībai. Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, savukārt likuma 16. panta otrajā daļā ir uzskaitīta virkne jautājumu, par kuriem tiesības pieņemt lēmumu ir tikai dzīvokļu īpašnieku kopībai.

Kā Augstākā tiesa atzinusi 2020. gada 5. maija spriedumā lietā Nr. SKC-172/2020, dzīvokļu īpašnieku biedrības attiecības ar dzīvokļu īpašnieku kopību var būt divējādas: biedrība var rīkoties kā kopības pilnvarnieks, ievērojot kopības noteiktās pilnvarojuma robežas un likumā imperatīvi noteikto kopības ekskluzīvo kompetenci, vai arī kā pārvaldnieks, ja kopība ir nolēmusi pārvaldīšanas uzdevumu uzdot dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

Abos gadījumos dzīvokļu īpašnieku biedrības rīcības pamatā ir dzīvokļu īpašnieku kopības noteikts gribas izteikums. Dzīvokļu īpašnieku biedrība nerīkojas ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumu patvaļīgi.

Biedrību un nodibinājumu likuma 29. panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka gadījumus, kad biedra – fiziskas personas – dalība biedrībā izbeidzas, proti: ar izstāšanos no biedrības, ar izslēgšanu no biedrības, ar personas nāvi.

Līdz ar to, ja pati neesat izstājusies no biedrības vai tikusi izslēgta no tās (piemēram, ja biedrības statūtos paredzēts, ka no biedrības izslēdzams biedrs, kas atsavinājis sev piederošo dzīvokļa īpašumu), jums kopš biedrības ierakstīšanas reģistrā tajā ir biedra statuss.