Kā iepriekš LV portālam skaidrojis Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, agresīva braukšana ir pārgalvība un tiesiskais nihilisms (likumā noteikto tiesību normu klaja neievērošana), piemēram, horizontālo ceļu apzīmējumu neievērošana, apdzīšanas manevru veikšana bīstamos ceļu posmos u.tml.

Vienlaikus Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs un autosportists Jānis Vanks iepriekš norādījis: kļūdaini ir uzskatīt, ka agresīva braukšana ir tikai atļautā braukšanas ātruma neievērošana, tuva braukšana pie priekšā braucošās mašīnas aizmugurējā bampera vai strauja apdzīšana. Proti, agresīva braukšana var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu, neapstājoties pie gājēju pārejas, neievērojot horizontālos ceļa apzīmējumus u. tml. Vienlaikus agresīva braukšana ir nerēķināšanās ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Līdz ar to agresīva braukšana var izpausties gan kā atļautā braukšanas ātruma neievērošana, kas fiksēta ar fotoradaru, gan kā horizontālo ceļa apzīmējumu neievērošana, braucot ar moto transportu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK) administratīvo pārkāpumu piemērošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvību, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Vēršam uzmanību, ka LAPK ir noteikti sodi ne tikai par pārkāpumiem ceļu satiksmē, bet arī par pārkāpumiem, kas saistīti ar darba un iedzīvotāju veselības aizsardzību, sabiedriskās kārtības neievērošanu, par pārkāpumiem pret īpašumu, par pārkāpumiem tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, finanšu u. c. jomās. Saskaņā ar LAPK 9. pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No iepriekš minētā izriet, ka jautājumā minētie pārkāpumi ir līdzīgi, jo tie visi ir administratīvie ceļu satiksmes pārkāpumi.

LAPK 32. panta otrā daļa paredz: uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Atbilstoši LAPK 34. pantam atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

• ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;
• ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta;
• ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;
• ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;
• ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;
• ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;
• ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.

Papildus minētais pants paredz, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina arī tādi apstākļi, kas paaugstina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums, un citi tamlīdzīgi apstākļi.

LAPK mērķis nav sodīt un iekasēt naudu no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, mērķis ir nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām. Ja jautājumā minētie pārkāpumi ceļu satiksmē izdarīti gada laikā, tie ir tulkojami kā sistemātiska ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, līdz ar to ir tikai loģiski, ka, piemērojot otru administratīvo pārkāpumu, ņemts vērā atbildību pastiprinošais apstāklis – “ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta”.