Šajā gadījumā būtu lietderīgi noskaidrot pie notāra, vai kāds no radiniekiem ir pieņēmis mantojumu un vai mantojuma masā ietilpa arī nekustamais īpašums. Varbūt īpašnieks šobrīd jau ir nostiprinājis savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ir pieejama informācija par visiem zemesgrāmatā ierakstītajiem īpašumiem valstī.

Ja nekustamais īpašums nav nostiprināts zemesgrāmatā, dokumentus un informāciju par īpašumu var iegūt, arī sazinoties ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu (Slokas ielā 16, Rīgā).

Saskaņā ar Civillikuma 404.pantu gan bērni, gan mazbērni ir pirmās šķiras mantinieki. Vispirms manto bērni, bet, ja bērnu nav, tad – mazbērni.

Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Tomēr jautājumā par mantošanu un pieteikšanās kārtību aicinu Jūs vērsties pie attiecīgā notāra, jo, piemēram, piekritību, kārtojot mantojuma lietu un izvēloties notāru, nosaka Notariāta likums. Ja mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Rīga, tad var iet pie jebkura Rīgas notāra, ja tā ir bijusi Kurzemē, Latgalē vai Zemgalē, tad jāvēršas pie notāriem, kas praktizē konkrētās apgabaltiesas teritorijā. Ja mantojuma atstājēja deklarētā dzīvesvieta nav zināma, tad otrs kritērijs ir mantas atrašanās vieta. Ja, piemēram, nekustamais īpašums ir Dobelē, jāiet pie kāda no Zemgales apgabaltiesas notāriem.