Diemžēl Latvijā nav vienota regulējuma apbedīšanas jomā, līdz ar to, nezinot, kurā pašvaldībā atrodas kapavieta, nav iespējams sniegt precīzu atbildi.

Piemēram, Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 145 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” 46. punkts paredz, ka kapavietas uzturētājam ir pienākums:

• noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu, norādot personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja;
• trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u. tml.);
• gada laikā pēc apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u. tml.);
• regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u. c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u. tml.);
• regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;
• kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;
• saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai;
• pirms apbedījuma veikšanas atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā aprīkojuma.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem kapavietas uzturētājs ir fiziska persona vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos, vai augstākās izglītības un zinātnes institūcija, ja tai piešķirta kapavieta urnu ar kremētu mirušo pelniem, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, apbedījumiem.

Līdz ar to minētajā gadījumā juridiski kopt aizgājēja kapavietu ir pienākums tai personai, kura ar kapsētas pārzini noslēdza līgumu par kapavietas uzturēšanu. Savukārt, ja attiecīgais kapavietas uzturētājs objektīvu iemeslu dēļ vairs nespēj kopt kapu, tas jādara personai, kuru kapavietas uzturētājs, noslēdzot līgumu ar kapu pārzini, ir norādījis par kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju.

Citādi, proti, morāli un ētiski, aizgājēja kapavietas kopšanas pienākums attiecas uz visu ģimeni, tuvākajiem radiniekiem, tādā veidā izrādot cieņu aizgājējam.