Galvojums atbilstoši Civillikuma 1691. pantam ir saistību tiesību pastiprinājums. Atšķirībā no ķīlas, ar kuru tiek nodrošināts parāds, galvojums kalpo kā drošības apliecinājums: ja pats parādnieks nespēj izpildīt sevis uzņemto saistību, tad galvotājs atbild parādnieka vietā. Tas nozīmē: nekur netiek garantēts, ka galvotāji, viens vai visi kopā, spēs atmaksāt parādu, ja pats parādnieks to nemaksās.

Svarīga iezīme visiem saistību tiesību pastiprinājumiem ir to blakussaistības daba. Tas nozīmē, ka, nepastāvot pašam parādam, nepastāvēs arī galvojums, pretēji tam ir tikai saprātīgi, ka šis princips nedarbojas otrādi – ja no kāda galvotāja nav iespējams piedzīt parādu, parādnieks netiek no parāda atbrīvots, jo nekad nav noticis saistību tiesības izpildījums.

Galvotājam nav nekādu prasījuma tiesību pret citiem galvotājiem. Visi galvotāji atbild solidāri, tas nozīmē, ka nepastāv īpašs pienākums no sākuma mēģināt parādu atgūt no kāda konkrēta galvotāja, bet parāda piedziņu var vērst uzreiz pret visiem galvotājiem reizē.

Jautājumā minēts gadījums, kad parādniekam ir divi galvotāji, bet abi maksātnespējas procesā izpildījuši saistību dzēšanas plānu, tādējādi atbrīvojoties no saistībām. Ja galvotāji ir pabeiguši maksātnespējas procesa procedūru, tad ar tiesas spriedumu tiek atbrīvoti no visām saistībām, kuras norādītas saistību dzēšanas plānā. Līdz ar to kredīta izsniedzējs nevar vērst piedziņu uz viņu mantu un viņi par šo parādu, visticamāk, vairs neatbild arī pret parādnieku.

Galvotājam pastāv regresa prasījuma tiesības pret galveno parādnieku, tāpēc, nepastāvot īpašiem izņēmumiem, Jūs varat celt prasību tiesā pret galveno parādnieku gan pēc tam, kad esat veicis samaksu galvenā parādnieka vietā, gan jau tad, kad pret jums ir stājies spēkā spriedums par galvenā parādnieka parāda piedziņu un ir droši zināms, ka citiem galvotājiem nav pienākuma atbildēt par šo saistību.