Diemžēl jautājumā nav norādīts, kurā valstī dzīvo bērna tēvs un vai viņš ir Latvijas pilsonis. Tāpēc atbilde sniegta, pieņemot, ka persona dzīvo kādā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Ja vecāki dzīvo dažādās Eiropas Savienības valstīs, šādu strīdu risināšana notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 18. decembra regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula).

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu katrā ES dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kas palīdz sagatavot pārrobežu uzturlīdzekļu pieteikumus un pārsūtīt tos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā šādas centrālās iestādes funkcijas izpilda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.

Uzturlīdzekļu regula paredz – arī tad, ja bērna paternitāte nav noteikta, bērna māte var vērsties savas valsts kompetentajā iestādē ar pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu, vienlaikus prasot noteikt paternitāti. Tādā gadījumā paternitātes noteikšanas un uzturlīdzekļu piedziņas procedūra notiks bērna tēva dzīvesvietas valstī, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasības.

Pastāv iespēja tiesvedību uzsākt arī Latvijā, vēršoties tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas ar prasības pieteikumu noteikt paternitāti un piedzīt uzturlīdzekļus. Pieņemtais tiesas spriedums ar centrālās iestādes starpniecību tad ir jānodod izpildei atbildētāja dzīvesvietas valstī.

Pirms uzsākat paternitātes noteikšanas un uzturlīdzekļu piedziņas procesu Latvijā, fonda administrācijā varat lūgt izprasīt no bērna tēva dzīvesvietas valsts kompetentās iestādes paternitātes noteikšanai nepieciešamos datus. Tālākais gan atkarīgs no konkrētās valsts regulējuma. Tāpēc aicinām personīgi sazināties ar fonda administrāciju un pārrunāt savas iespējas risināt šo jautājumu ar tās palīdzību.

Ja bērna tēvs ir Latvijas pilsonis un viņa dati atrodas Latvijas Iedzīvotāju reģistrā, iespējams, noderīgu informāciju iegūsiet citās e-konsultācijās, kurās atbildēts uz līdzīgiem jautājumiem:

• “Paternitātes noteikšana, ja nav zināmi bērna tēva personas dati”;
• “Kā noteikt paternitāti tiesā, ja nav zināms bērna tēva personas kods”.

Atbilstoši Civillikuma 157. panta otrajai daļai tiesa Latvijā, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Tiesa pēc savas iniciatīvas nekādus pierādījumus nevāc, bet izspriež lietu uz lietas dalībnieku iesniegto pierādījumu pamata, kas jāizklāsta un jāpievieno prasības pieteikumam. Piemēram, tas nozīmē, ka tiesa pati nevar noteikt DNS ekspertīzi, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 249.¹ panta pirmajai daļai tiesa nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja vai atbildētāja, lūguma.

Civilprocesā ir paredzēta kārtība, kādā uz tiesu tiek aicinātas personas, kas atrodas citā ES dalībvalstī. Vienlaikus, ņemot vērā, ka lieta ir gana komplicēta un iespējami vairāki rīcības scenāriji, vēlams tomēr arī konsultēties ar zvērinātu advokātu, kas specializējies pārrobežu ģimenes strīdu jautājumos. Profesionāli sagatavots pieteikums var izšķirt lietas virzību un rezultātu.