E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18127
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Nodokļi
1
1

NĪN dzīvokļa īpašumos nesadalītām mājām piemēro atšķirīgi

J
jautā:
01. oktobrī, 2019
DACE

Kopš 1994. gada dzīvoju denacionalizētā daudzdzīvokļu mājā, kuru pirms 15 gadiem pārpirka. Kopš 2010. gada nogales jāmaksā NĪN. Mājas pārpircējs liek man maksāt nepamatoti augstu NĪN, kas ir 10–13% no tās summas, ko viņam prasa Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Vai tas ir likumīgi? Ilgstoši īpašniekam ir bijuši parādi un kavējuma nauda par laikā nenomaksātiem nodokļiem. Periodiski īpašniece deklarēto adresi uzrāda mūsu daudzdzīvokļu mājā. Šogad deklarētā adrese vairs netiek uzrādīta šajā daudzdzīvokļu namā, bet citur. Šā vai cita iemesla dēļ mājas īpašniecei veikts 3,8 reizes lielāks nodokļu uzrēķins. Vai īrniekam par 2019. gadu ir jāsedz arī šī uzrēķina summa, kas radusies, iespējams, parāda dēļ vai tāpēc, ka īpašniece nav deklarēta šajā namā: to īrnieki nezina. Vai īrniekam jāmaksā NĪN par pirms 10 gadiem nojauktiem malkas šķūnīšiem, kas joprojām uzrādās zemesgrāmatā? Esmu nomaksājusi NĪN pēc valsts noteiktās likmes 0,6% robežās, bet izīrētājs mani uzskata par parādnieci, jo nemaksāju viņa noteiktos 10% no tās summas, ko viņam prasa Rīgas dome. Īres valdē teica: jums jāmaksā tik, cik izīrētājs prasa. Vai tas ir likumīgi? Vai izīrētājam, ja īrnieks to pieprasa, ir jāuzrāda NĪN aprēķināšanas metodika un RD aprēķinātās summas par nodokļiem, kā arī tas, cik maksā 1 kvadrātmetrs ēkas platības un zemes, lai īrnieks varētu aprēķināt un samaksāt nodokļus laikā? Varbūt jāpieprasa citi dokumenti un aprēķini? Valstī ir izveidojusies situācija, ka īrniekam jāmaksā NĪN, taču atbildīgās iestādes aprēķinu nedrīkst sniegt, bet izīrētājs saka: uzziniet to portālā kadastrs.lv. Vai izīrētājs drīkst pieprasīt man šo parāda summu par 8 gadiem, kas radusies, pēc viņa domām, starp 0,6%, ko noteikusi valsts (ir samaksāts), un viņa 10% pieprasīto no tās summas, ko īpašniecei prasa Rīgas dome? Izīrētājs neiedeva NĪN aprēķinu līdz 2018. gadam. Vai par nodokļa nomaksas neprecizitātēm tādā gadījumā atbildīgs ir īrnieks, kurš, neskatoties uz to, maksāja NĪN?

A
atbild:
03. oktobrī, 2019
Lidija Dārziņa
LV portāls

Jūsu izklāstītajā situācijā uzskaitītie jautājumi un, pēc Jūsu domām, citas personas radīto problēmu loks pārsniedz e-konsultāciju ietvaru. Ja runa ir par domstarpībām, tad jebkurā gadījumā, arī saistībā ar nekustamo īpašumu un nodokli, ir svarīgi abu pušu viedokļi un dokumentāri apstiprinājumi.

Civilprocesa likums paredz, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Līdz ar to būtu ieteicams vērsties pie profesionāla jurista, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

LV portāls var sniegt ieskatu normatīvajā regulējumā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantā (Dzīvokļa īres maksa un obligātie maksājumi) ir noteikts, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir obligātais maksājums, ko maksā īrnieks.

Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” nosaka šī nodokļa likmes, vienlaikus pašvaldībām ir tiesības saistošajos noteikumos nodokļa piemērošanu reglamentēt detalizētāk. Kopš 2013. gada pašvaldībām ir tiesības likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma ietvaros noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes.

Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 148  “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” ir noteikts, kad divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, piemērojamas samazinātās nodokļa likmes 0,2–0,6% apmērā un kad likme ir lielāka – 1,5%.

Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2.1. apakšpunktu divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, likmes piemēro šādi:

  1. fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1. punktā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību (ja ēka ir kadastrāli uzmērīta). Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības;
  2. juridiskām personām, kā arī individuālajiem komersantiem, ārvalstu komersantiem un to pārstāvniecībām objektam (tā daļai), kura lietošanas veids ir dzīvošana un kas netiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai (ja ēka ir kadastrāli uzmērīta), ja objekts ir izīrēts dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, un ja tajā (tā daļā) taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1. punktā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka vienai šādai personai piekrīt 30 m2 no platības daļas. Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības.

2018. gadā Satversmes tiesa, izskatot lietu par Rīgas domes saistošo noteikumu 3.2.1. apakšpunktu, atzina, ka norma, kas nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis dzīvokļa īpašumos nesadalītās mājās, atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas dome nav pārkāpusi tai likumdevēja piešķirto pilnvarojumu. Turklāt apstrīdētajā normā ietvertā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no šīs normas izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas.

Satversmes tiesas materiālos ir arī informācija, ka apstrīdētā norma attiecas gan uz atsevišķā īpašuma objektiem, proti, tādām daudzdzīvokļu mājām, kuras pieder vienam īpašniekam, gan arī uz tādām daudzdzīvokļu mājām, kuras ir vairāku personu kopīpašumā. Turklāt Rīgā vairumā gadījumu daudzdzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, pieder vienam īpašniekam (sk. lietas materiālu 1. sēj. 147. lp.).

Atbilstoši Civillikuma 1067. pantam kopīpašuma tiesība ir īpašuma tiesību aprobežojums, kas nozīmē, ka viena un tā pati nedalīta lieta pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās. Saskaņā ar Civillikuma 1069. pantu kopīpašnieki samērīgi ar katra daļu saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas. Proti, kopīpašuma institūts pats par sevi rada tādas sekas, ka viena kopīpašnieka rīcība var noteiktā mērā ietekmēt pārējos kopīpašniekus. Tādējādi personām, kas ir kopīpašuma tiesiskajās attiecībās, jāapzinās no tām izrietošās tiesiskās sekas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 50 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU