Dzīvojamās telpas izīrēšanas noteikumus vispusīgi reglamentē likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Īres līguma noteikumi, kas ir pretrunā ar šī likuma noteikumiem, nav spēkā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. pants nosaka: slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.

Dzīvojamās telpas īres maksu veido:

1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi.

Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;

2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk – zemes nomas maksa).

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 13. pants nosaka: attiecībā uz komunālo pakalpojumu apmaksu īrnieks pats nav tiesīgs pieprasīt no apsaimniekotāja jebkādus paskaidrojumus, jo viņš nav dzīvokļa īpašnieks. Komunālie pakalpojumi var būt dažādi, un dažādi ir tos pamatojošie aprēķini. Īrniekam ir tiesības precizēt to pamatojumu pie izīrētāja, un izīrētājs kā dzīvokļa īpašnieks attiecīgi pieprasa to no apsaimniekotāja. Ja ir šaubas par rēķina pamatojumu, nevar neveikt rēķina apmaksu – apmaksa ir jāveic par to daļu, par kuru nav strīda. Šaubām par rēķinu ir jābūt pārdomātām – ja tās nebūs pamatotas, izīrētājs ir tiesīgs ieturēt līgumsodu un drošības naudu.

Drošības naudas kārtību reglamentē likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.1. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas.

Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.