Aizdevuma līgums ir konsensuāls līgums, šāds līgums ir spēkā ar naudas aizdošanu (Civillikuma 1934. pants). Sadzīvisks un nepareizs ir uzskats, ka līgums ir tikai tas, kas sastādīts rakstveidā. Kaut arī noteikta veida līgumi ir spēkā tikai ar to noslēgšanu rakstveidā un darījuma spēkā esamība atkarībā no tā noslēgšanas formas ir plašs temats, tomēr līgums atbilstoši Civillikuma 1511. pantam pēc savas būtības ir vienošanās starp personām.

Lai varētu veikt parāda piedziņu tiesā civiltiesiskā kārtībā, atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta 1.daļai jāpierāda tie fakti, uz kuriem balstāt savus prasījumus. Tātad ir nepieciešami pierādījumi, ka nauda ir aizdota. Ja parādnieks ir pretimnākošs un sola atdot, tad samērā viegli šādu pierādījumu iegūt, palūdzot nostiprināt šo faktu rakstveidā (kvīts), tomēr, ja persona nevēlas izsniegt kvīti, jo ir naudu jau saņēmusi un izvairās no atdošanas, arī bez rakstiska apstiprinājuma var iesniegt tiesai jebkādus citus pierādījumus, kā to nosaka Civillikuma 1838. pants:

• pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Iespējams, šajā gadījumā pret Jums ir pastrādāts noziedzīgs nodarījums, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 177. pantā, – krāpšana. Latvijā pastāv ļoti daudz krāpšanas gadījumu, kad personas tiek sauktas pie atbildības. Kriminālprocesā pierādīšanas pienākums ir valstij, Jums tas jādara tikai iespēju robežās, ja varat palīdzēt ar pierādījumiem. Lai pierādītu, ka nauda ir izkrāpta, nevis persona to ir aizņēmusies un nespēj atdot, policijai ir jāpierāda, ka persona naudu ieguvusi ļaunprātīgi, izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka, nepastāvot šim maldināšanas vai uzticēšanās apstāklim, Jūs naudu nebūtu aizdevusi. Vieglāk krāpšanas faktu var pierādīt, ja

• persona ir naudu aizņēmusies no vairākām personām;
• to nav izlietojusi cēlam mērķim, kuram to aizņēmās;
• persona jau no sākuma apzinājusies, ka neatdos naudu;
• melo par atdošanu un iemesliem, kāpēc nav iespējams atdot;
• nav veikusi nevienu maksājumu, lai atdotu šo naudu;
• ir izdarītas citas krāpšanai raksturīgas darbības.

Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka pret Jums, aizņemoties šo naudu, ir pastrādāts noziedzīgs nodarījums, Jūs varat vērsties ar iesniegumu policijā. Vēl joprojām Latvijā pastāv padomju laiku prakse un policijas amatpersonas nezināmu iemeslu dēļ vēlas atrunāt iedzīvotājus iesniegt iesniegumus par kriminālprocesa uzsākšanu, ja – pēc viņu subjektīvā viedokļa – lieta ir nenozīmīga vai tāpat netiks atrisināta.

Arī Jūsu gadījumā var saskatīt risku, ka policijas amatpersonas nevēlēsies pieņemt iesniegumu, ja nolemsiet vērsties policijā, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses.

Pēc būtības policijas amatpersonas nedrīkst Jūs atrunāt rakstīt iesniegumu. Arī policijas atteikums uzsākt kriminālprocesu ir jānoformē rakstiski, lai to nepieciešamības gadījumā var pārsūdzēt.