Atbilstoši Civillikuma 12. panta 2. daļai arī ārzemēs šķirta laulība Latvijā tiek atzīta par šķirtu. Laulības šķiršanas noteikumi katrā valstī var būt savi, tomēr, ja šķiršanās pamatā liktie iemesli neatbilst Latvijas likumam un runā pretim Latvijas sabiedriskajai iekārtai vai labiem tikumiem, tad Latvijā netiks atzīta šāda ārzemēs šķirtā laulība. Jēdzieni “sabiedriskā iekārta” un “labi tikumi” ir ģenerālklauzulas – nenoteikta satura tiesību jēdzieni, kas attiecīgajā situācijā jāpiepilda ar saturu. Sakarā ar to, ka šie jēdzieni ir jāpiepilda ar saturu, nezinot šķiršanās iemeslus, ir iespēja uzrakstīt piemēru, kādā gadījumā ārzemēs šķirta laulība tiktu atzīta par šķirtu Latvijā, bet nevar pateikt, vai aprakstītais gadījums atbilst šai situācijai.

Šķirot laulību Latvijā, atbilstoši Civillikuma 69. pantam laulību var šķirt tikai tiesa vai notārs un tikai tad, ja laulība ir izirusi. Savukārt Civillikuma 70. pantā ir noteikts, ka tikai tiesa laulību šķir, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu, bet notārs laulību šķir, pamatojoties uz abu laulāto iesniegumu par laulības šķiršanu, kas sastādīts Notariāta likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē – ja vīrs laulību šķirt nevēlas, tad būs jāvēršas tiesā, lai šķirtu laulību.

Laulību var šķirt tikai tad, ja tā ir izirusi. Civillikuma 72. pantā noteikts pieņēmums, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Sakarā ar to, ka dzīvojat šķirti jau astoņus gadus, laulība ir uzskatāma par izirušu.

Nav norādīts apstāklis, vai jums pieder kopīga manta un ir kopīgi bērni. Šādu apstākļu neesamība ir priekšnoteikums laulības šķiršanai pie notāra, kā arī padara tiesāšanos vienkāršāku.

Šķirot laulību tiesā, ir jābūt klāt abām pusēm, taču atbilstoši Civilprocesa likuma 236. pantam pastāv vairāki izņēmumi:

• tiesa pēc viena laulātā lūguma katru laulāto var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē, ja laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu;
• ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, ja tas nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā;
• ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos;
• ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

Ja nav zināma vīra dzīvesvieta, tas nav šķērslis izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. pantu uz tiesu var aicināt arī ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.