E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17583
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1
1
1

Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
18. jūlijā, 2019
Antra

Labdien! Lūdzu, izskaidrojiet Ministru kabineta noteikumu Nr. 114 (“Par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”) 2. sadaļas 11.1. punktu: “Personvārdu var rakstīt, neievērojot šo noteikumu 11.2. apakšpunktā paredzētos ierobežojumus: 11.1. 1. ja tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīti par neattiecināmiem uz šā personvārda rakstību; 11.1. 2. ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi, kas ir Latvijas valstspiederīgie. (MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā).” Kādi dokumenti (pierādījumi) man ir vajadzīgi, un kam man tie ir jāiesniedz? Esmu precējusies un gribu pieņemt vīra uzvārdu, bet nevēlos, lai tas tiktu locīts. Oriģināli visām dzimtas sievietēm, kuras ir dzimušas pirms šī likuma pieņemšanas, ir bijis uzvārds Felss, ko vēlos pieņemt arī es. Paldies!

A
atbild:
16. septembrī, 2019

Šobrīd Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr.114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 11.1. punkts paredz:

11.1. Personvārdu var rakstīt, neievērojot šo noteikumu 11.2. apakšpunktā paredzētos ierobežojumus:

11.1. 1. ja tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīti par neattiecināmiem uz šā personvārda rakstību;

11.1. 2. ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi, kas ir Latvijas valstspiederīgie.

Informējam, ka Iekšlietu ministrija 2017. gada 26. septembra vēstulē Nr. 1-57/2431 “Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumos Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”” (VSS-956), sniedzot atzinumu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumos Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju””, izteica šādu iebildumu:

“Papildināt projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“11.1. Personvārdu var rakstīt, neievērojot šo noteikumu 11.2. apakšpunktā noteikto, ja personvārds ar šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto līdzskaņu dubultojumu jau ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vai civilstāvokļa aktu reģistros vismaz trīs reizes, kā arī, ja attiecīgs uzvārds tiek lietots citiem personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļiem, kas ir Latvijas valstspiederīgie.”

Šāds izņēmuma regulējums nepieciešams, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Johansson pret Somiju” (2007. gada 6. septembra spriedums) un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. A420613110 (SKA-890/2010) norādīto.

Tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka līdzskaņu dubultojums “tt” ir tikai vārdā “Otto”, jo par to ir lēmis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2010. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. A420613110 (SKA-890/2010). Savukārt Latvijā vairākkārt reģistrētos vārdos “Lotte” vai “Vanessa” līdzskaņu dubultojums nav pieļaujams, jo par to Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments nav lēmis.

Tāpat secināms, ka faktiski Iedzīvotāju reģistrā ir iekļauti arī citu līdzskaņu “neatļautie” savienojumi un ģimenes tos ir lietojušas ilgstoši un pat vairākās paaudzēs. Šobrīd var veidoties situācija, kad gadījumā, ja šajā ģimenē piedzimst bērns, tam uzvārds būtu rakstāms atšķirīgi no visas ģimenes.

Līdz ar to nesaskatām nepieciešamību pārvaldei un dzimtsarakstu nodaļām katrā individuālajā gadījumā pieņemt juridiski sarežģītu lēmumu, jo jāizdara atkāpe no tiesību normā rakstītā, bet, tā kā Augstākās tiesas Senāts ir skaidri norādījis uz vēlamo rīcību, tad ir nepieciešams to noteikt tiesību normā kā izņēmumu no vispārējās kārtības, tādējādi padarot tiesību normu piemērošanu saprotamāku.”

Papildus norādām, ka:

1) atbilstoši Civillikuma 214. pantam pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā;

2) normā apzināti tika ietverts daudzskaitlis, tas ir, norādot, ka uzvārdu lieto “personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi”. Tādējādi, nodrošinot, ka vienas personas uzvārda rakstība, kas ir neatbilstoša Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 11.2. apakšpunktam, nevairotu turpmāku minētās normas neievērošanu.

Dzimtas tvērums, mūsuprāt, jāskata kopsakarā ar uzvārda maiņas iemesliem, kad persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas