Namu apsaimniekošanu un komunālo maksājumu administrēšanas kārtība (tai skaitā informēšana par parāda esību) ir noteikta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta 4. daļā: t. i., pārvaldnieka pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma.

Tas nozīmē: katra dzīvokļa īpašniekam ir tiesības saņemt informāciju no pārvaldnieka (apsaimniekotāja) par konkrētā dzīvokļa īpašnieka parādsaistību esību un apmēru, taču tas nenozīmē, ka pēc šādas informācijas iegūšanas attiecīgā persona ir tiesīga to izplatīt (izpaust) jebkurai personai.

Līdzīgu situāciju jau ir izskatījusi Datu valsts inspekcija (kas ir uzraudzības iestāde attiecībā uz fizisko personu datu apstrādes kontroli) jautājumā par apsaimniekotāja tiesībām publiskot parādnieku sarakstus daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās: “Vai namu apsaimniekotāji kāpņu telpās var izvietot informāciju par komunālo maksājumu parādniekiem?” Datu valsts inspekcija ir secinājusi, ka šādas informācijas izpaušana nav atbilstoša datu aizsardzības normatīvo aktu prasībām. Kopš 2018. gada 25. maija Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, fizisko personu datu aizsardzības jautājumus regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Regulas 5. pants nosaka: personas datu apstrādes pamatprincipus, t. i., personas datu apstrādi, ir jāveic likumīgi, godprātīgi un cilvēkam (datu subjektam) pārredzamā veidā, ir jābūt konkrētam un skaidram datu apstrādes mērķim, dati ir ievākti tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, u. c. Savukārt regulas 6. pants nosaka datu apstrādes tiesisko pamatu uzskaitījumu: datu subjekta brīvi dota piekrišana, normatīvā akta izpilde, līguma izpilde, datu subjekta vitālo interešu aizsardzība, sabiedrības intereses un pārziņa (personas, kas veic datu apstrādi) leģitīmo interešu ievērošana. Analizējot jautājuma būtību, secināms, ka, iegūstot informāciju par Jūsu parādsaistībām, persona kļūst par patstāvīgu datu apstrādes pārzini un patstāvīgi atbild par regulas ievērošanu. No minētā secināms, ka Jūsu personas datu (vārds, uzvārds, parādsaistības fakta esība, summa u. c.) izpaušana publiski tika veikta bez tiesiska pamata un pretēji regulas normām. Tādējādi saskaņā ar Datu valsts inspekcijas noteikto kārtību Jums sākotnēji ir jāvēršas pie attiecīgās personas, kura izpauž Jūsu datus, ar prasību šādas darbības pārtraukt. Šādu prasību Jums jāiesniedz pārzinim tādā veidā, lai Jūs varētu šādu faktu pierādīt, t. i., piemēram, nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā. Ja minētā persona (pārzinis) turpina izpaust Jūsu personas datus un neievēro Jūsu prasību, Jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu par minētās personas darbībām un lūgumu veikt nepieciešamās darbības datu apstrādes pārtraukšanai. Iesniegumu paraugi pieejami šeit. Tāpat Jums ir tiesības vērsties tiesā pret Jūsu tiesību aizskārēju par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu un neslavas celšanu.