Ko nozīmē “dāvinājuma pavairošanās zemei”, un kā to nosaka? Ja es uz dāvinātas zemes uzceļu māju, vai citi mantinieki var prasīt daļu no tās, vai tikai no zemes un tās vērtības pieauguma?
Sniegt izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu nebūs iespējams, jo jautājums neraksturo tiesisko situāciju. Ja jautājums ir par neatņemamās daļas izprasīšanu no dāvinājuma, tad jāņem vērā – ja tika slēgts dāvinājuma līgums un ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta (dāvinātāja un attiecīgi – mantojuma atstājēja manta) vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam. Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka atbilstoši Civillikuma 1922. panta otrajai daļai neatraidāmā mantinieka neatņemamā daļa aprēķināma no dāvinātāja mantas stāvokļa dāvināšanas laikā (skat. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 27. marta spriedumu lietā Nr. SKC-94/2013, 2011. gada 14. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-244/2011, 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-240/2010).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!