E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16505
Lasīšanai: 6 minūtes

Pašvaldības kapitālsabiedrība un aģentūra

J
jautā:
06. martā, 2019
Oskars

Labdien! Pašvaldībām ir iespēja veidot gan kapitālsabiedrību, gan aģentūru, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem. Mani interesētu: kādas ir galvenās atšķirības tieši starp aģentūrām un kapitālsabiedrībām?

A
atbild:
26. martā, 2019
Linda Balode
LV portāls

Publisko aģentūru darbības tiesiskos pamatus, kā arī valsts un atvasinātu publisku personu resursu efektīvu izmantošanu sabiedrības vajadzību apmierināšanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai nodrošina Publisko aģentūru likums. Šā likuma 2. pantā skaidrots, ka “pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā”.

Ja ir vairāku pašvaldību kopīgi izveidotas pašvaldību aģentūras, uz tām attiecina likumā Par pašvaldībām noteikto kopīgo iestāžu izveidošanas kārtību, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt, ja valsts un pašvaldība kopīgi izveidojušas aģentūru, attiecībā uz to piemēro Publisko aģentūru likuma normas, kas nosaka valsts aģentūru darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi, proti, valsts aģentūra ir Ministru kabineta (MK) locekļa padotībā esoša iestāde, kurai ar likumu vai MK noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā.

Atbilstoši Publisko aģentūru likuma 16. pantam pašvaldības aģentūra veic no pašvaldības funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, sniedzot pakalpojumus un īstenojot pašvaldību un starptautiskus projektus un programmas. Savukārt 17. pantā norādīts, kādi ir pašvaldības aģentūras sniegtie pakalpojumi:

  • pašvaldības aģentūra sniedz pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajai pašvaldības kompetencei, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
  • pašvaldības uzdevumu īstenošana tiek nodrošināta, sniedzot maksas pakalpojumus saskaņā ar pašvaldības domes apstiprinātu cenrādi, kurā nosaka maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus;
  • pašvaldības aģentūra, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos sadarbības ietvara pamatprincipus, sniedz pakalpojumus citām valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām, kas īsteno pārvaldes uzdevumus, bez maksas, ja tas neprasa pašvaldības aģentūrai papildu resursus datu apstrādei un analīzei;
  • pašvaldības aģentūras sniegtos pakalpojumus nosaka un to cenrādi apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem;
  • pašvaldības aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumi stājas spēkā likumā Par pašvaldībām noteiktajā kārtībā;
  • informācija par pašvaldības aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumiem un atbrīvojumiem no maksas publicējama attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.

Pašvaldības aģentūras ieņēmumus veido pašvaldības budžeta dotācija, pašvaldības aģentūras ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi (tai skaitā ziedojumi, dāvinājumi un ārvalstu finanšu palīdzība).

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta 13. punktā norādīts, ka “pašvaldības kapitālsabiedrība – kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai pašvaldībai”. Savukārt pašvaldības kapitāla daļas ir pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā. Šā likuma 14. pantā noteikts:

  • ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs;
  • pašvaldības dome var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības izpilddirektoram vai tās pilsētas (novada) pašvaldības struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta attiecīgu pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana;
  • pašvaldības domes priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības domes priekšsēdētāja, izpilddirektora vai attiecīgās pašvaldības struktūrvienības vadītāja pienākumus;
  • pašvaldības domes priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz domes priekšsēdētājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai domes priekšsēdētājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē.

kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 45 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU