Visticamāk, šajā gadījumā runa ir par paternitātes pabalstu. Ja bērna tēvs strādā algotu darbu un ir sociāli apdrošināts, tad pēc bērna piedzimšanas viņam ir tiesības saņemt 10 kalendārās dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu (Darba likuma 155. panta pirmā daļa). Paternitātes atvaļinājuma izmantošanas gadījumā bērna tēvs zaudē darba ienākumus. Tas ir sociālās apdrošināšanas gadījums. Par šīm atvaļinājuma dienām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bērna tēvam piešķirs paternitātes pabalstu 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tāpēc jānorāda, ka šis pabalsts neparedz iespēju gūt papildu līdzekļus, taču nodrošina bērna tēvam iespēju pavadīt laiku kopā ar jaundzimušo šajā dzīvē tik svarīgajā brīdī, nezaudējot ienākumus. 

Vecāka paša ziņā ir izlemt, kā pavadīt šo atvaļinājumu. Vienlaikus jāuzsver, ka, lai saņemtu paternitātes pabalstu, bērna tēvam vispirms ir oficiāli jāatzīst paternitāte bērnam. No šī brīža uz šo personu attiecas visas vecāku tiesības un pienākumi, tai skaitā pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna (nevis mātes) uzturam. Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Līdz bērna piedzimšanai un paternitātes noteikšanai personai nav likumā noteikta pienākuma sniegt finansiālu atbalstu topošajai mātei.