E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16060
Lasīšanai: 8 minūtes
3
3

Kas notiks, ja uzturlīdzekļus nemaksās tiesas spriedumā noteiktajā apmērā

J
jautā:
07. janvārī, 2019
Ivars

2014. gadā izšķīros ar sievu. Ir kopīga meita, kurai tagad 10 gadu. Sākumā, pirmo pusgadu, maksāju alimentus 200 eiro apmērā. Ar darbu viss bija kārtībā, pēc tam paliku bez darba, kādu laiku nemaksāju vispār alimentus, tātad UGF izmaksāja alimentus 25–30% apmērā no minimālās algas. Pārcēlos dzīvot ārpus Latvijas un tad sāku atkal maksāt. Pa to laiku bijusī sieva aizgāja uz tiesu un pieprasīja, lai maksāju katru mēnesi 200 eiro alimentus. Es par tiesas iesniegumu neko nezināju, jo deklarētajā adresē nedzīvoju jau vairāk nekā 10 gadus, bet to jau bijusī sieva labi zināja. Mutiski arī netiku informēts, ka viņa bija uz tiesu aizgājusi. Tātad uzzināju, ka tiesa apmierināja viņas prasību par 200 eiro mēnesī – nolēma, ka esmu pietiekami spējīgs maksāt 200 eiro mēnesī. Iegāju interneta adresē manastiesas.lvun izlasīju spriedumu. Tajā rakstīts, ka man katru mēnesi jāmaksā 200 eiro, bet ne mazāk kā 30% no valsts minimālās algas (šobrīd tie ir 138 eiro). Kādu laiku maksāju 200 eiro mēnesī, tad atkal ar finansēm bija problēmas, un pēdējos 3 mēnešus maksāju 150 eiro mēnesī. Viņa man raksta, ka esmu parādā viņai 150 eiro, ja neatdošu parādu, tad ies atkal uz tiesu utt., turklāt aizliedza man ar meitu sazināties, bloķēja manu numuru viņas telefonā, lai nebūtu tādas iespējas. Seko 2 jautājumi: 1. Vai viņa drīkst man aizliegt šajā gadījumā kontaktēties ar manu meitu? 2. Kas tad notiek, ja maksāju mazāk par 200 eiro mēnesī, bet ne mazāk par 30%? Ko tiesa tādā gadījumā var izdarīt? Paldies jau iepriekš!

A
atbild:
10. janvārī, 2019
Edīte Brikmane
LV portāls

Atbildot uz jautājumu par saskarsmi ar bērnu, jāuzsver, ka saskarsmes tiesība ir gan vecākam, gan bērnam.

Kopumā saskarsmes tiesību institūts regulēts Civillikuma 181. pantā, kurā vispirms noteikts, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Savukārt katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Saskarsmes tiesība ir to tiesību kopums, kuras piemīt tam vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu.

Tiesības uz savstarpēju saskarsmi vecākam un bērnam saglabājas neatkarīgi no tā, vai tiek veikti uzturlīdzekļu maksājumi. Vecāku savstarpējie konflikti ir jārisina, pēc iespējas mazāk ietekmējot bērna tiesības un intereses.

Saskarsmes tiesības realizēšanas kārtību – laiku, vietu, ilgumu – nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties. Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Līdz ar to, ja ar bērna māti nav iespējams vienoties un bāriņtiesa nespēj palīdzēt, tēvam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu. Civillikuma 182. panta otrā daļa paredz, ka, nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Atbildot uz jautājumu par tiesas spriedumu, jāuzsver, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 203. panta piektajai daļai spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un precīzi izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tas nozīmē – ja tiesas spriedumā ir noteiktais uzturlīdzekļu apmērs ir 200 eiro mēnesī, tad šāda summa arī ir obligāti jāieskaita bērna mātes bankas kontā, pretējā gadījumā veidojas uzturlīdzekļu parāds. Uzsākt sprieduma piespiedu izpildi ir iespējams, tiklīdz izveidojas parāds. Piemēram, ja attiecīgā mēnesī bērna uzturam pārskaitīti vien 139 eiro, nākamajā mēnesī bērna māte kā piedzinēja ir tiesīga vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu parāda – 61 eiro – piedziņu. Zvērināts tiesu izpildītājs uzturlīdzekļu parādu piedzen no parādnieka kustamās mantas, nekustamā īpašuma un ienākumiem Latvijā. Tas ir nepatīkams un dārgs process, jo sprieduma izpildes izdevumi gulstas uz parādnieka pleciem. Plašāk LV portāla skaidrojumā par parādnieka tiesībām un pienākumiem parāda piedziņas procesā.

Savukārt piebilde “bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto uzturlīdzekļu apmēru” vienkāršiem vārdiem nozīmē to, ka gadījumā, ja laika gaitā Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs pieaugs un pārsniegs 200 eiro robežu, lai bērna mātei nebūtu jāsniedz jauna prasība tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, Jums uzturlīdzekļi jau saskaņā ar esošo tiesas spriedumu būs jānodrošina lielākajā apmērā, lai izpildītu likumā noteikto. Proti, Civillikuma 179. panta piektā daļa paredz vecāka pienākumu nodrošināt katram savam bērnam uzturlīdzekļus vismaz minimālajā apmērā, ko nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo darba algu un bērna vecumu. Tas ir absolūts un neapstrīdams pienākums neatkarīgi no vecāka spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa.

Plašāk par uzturlīdzekļu maksāšanas principiem un minimālo apmēru lasiet LV portāla skaidrojumā Uzturlīdzekļi – kā ar kabatas naudu un periodu skolēnu brīvlaikā?.

Papildus informējam, ka spēkā esošs spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu neliedz vienai no pusēm celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu vai samazināšanu, mainoties apstākļiem, kas ietekmē maksājuma apmēru. To paredz arī Civilprocesa likuma 203. panta ceturtā daļa, kurā teikts: ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu. Uzreiz gan jāatzīmē, ka, izšķirot strīdu tiesā, uzturlīdzekļu apmērs vienmēr būs vismaz Ministru kabineta noteiktajā apmērā, proti, 25% vai 30% no valstī noteiktās minimālās darba algas atkarībā no bērna vecuma.

Lai nerastos citi nevajadzīgi pārsteigumi saziņā ar tiesībsargājošām iestādēm, tai skaitā tiesu un zvērinātu tiesu izpildītāju, informējam, ka katram iedzīvotājam ir likumā noteikts pienākums būt sasniedzamam savā deklarētajā dzīvesvietas adresē saziņai ar valsti. Piemēram, no Paziņošanas likuma 3. panta piektās daļas un 8. panta trešās un ceturtās daļas izriet, ka adresātam ir pienākums līdzdarboties dokumentu apritē, piemēram, nodrošinot faktisku sasniedzamību norādītajā adresē, rūpējoties par savas pasta kastītes kārtību.  Līdzdarbības pienākuma neizpildīšanas gadījumā adresāts, iespējams, var izvairīties no dokumentu faktiskas saņemšanas, bet nevar izvairīties no dokumentu saņemšanas tiesiskā nozīmē. Plašāk LV portāla e-konsultācijā par to, vai persona var nebūt informēta par aizmuguriski pieņemtu tiesas spriedumu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU