Labdien! Mana mirušā vīra pelnus (urnu) no krematorijas izņēma viņa dēls. Vai mums ar vīramāti ir tiesības zināt urnas atrašanās vietu un apglabāt to dzimtas kapos? Vīra dēls ar mums nekādā veidā nesazinās.
Mirušās personas kremācijas procesu Latvijas Republikā reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 600 Kremācijas noteikumi.
Piederīgie, kas izvēlas nelaiķi kremēt, krematorijā raksta iesniegumu, norādot savus personas datus, mirušā vārdu, uzvārdu un personas kodu, miršanas apliecības numuru un izsniegšanas datumu, kā arī mirušā pēdējās dzīvesvietas adresi. Iesniegumam pievieno miršanas apliecības kopiju un izmeklēšanu uzraugošā prokurora izdotu atļauju, ja par nāves faktu ir uzsākts kriminālprocess.
Saskaņā ar “Kremācijas noteikumu” 34. punktu kapsulu ar mirušā pelniem izsniedz personai, kas rakstījusi iesniegumu par kremācijas veikšanu, vai viņas pilnvarotai personai.
Dokumenti par katra mirušā kremāciju krematorijām jāglabā 75 gadus un pēc tam jānodod valsts arhīvā. Kremācijas procesu minēto noteikumu izpratnē ir tiesīgi organizēt nelaiķa laulātais, radinieki vai citas personas, tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas par kremāciju pusēm bija jāvienojas, kura persona uzņemsies atbildību un saistības par šīs procedūras organizēšanu.
Lēmumu par turpmāko rīcību ar mirstīgajām atliekām (urnu) pieņem persona, kas pieteikusi mirstīgās atliekas kremācijai. Jums var ieteikt mēģināt sazināties ar mirušā dēlu un vienoties. Ja pušu starpā nav iespējams panākt vienošanos par turpmāko rīcību ar mirstīgajām atliekām, to var nodot izskatīšanai tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!