Latvijas Republikā augstākā spēkā esošā normatīvā akta – Latvijas Republikas Satversmes – 110. pants nosaka: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Latvijas Republikas Civillikuma pirmās daļas “Ģimenes tiesības” 35. pants nosaka, ka viena dzimuma laulības Latvijas Republikā ir aizliegtas. Saskaņā ar šīs pašas tiesību normas 41. pantu laulību noslēdz Latvijas Republikas dzimtsarakstu nodaļā. Tā atteiks viendzimuma laulības reģistrācijas faktu, jo šādas darbības ir aizliegtas ar likumu.

Tādējādi, ja uzdotais jautājums ir attiecināms uz Latvijas Republikas teritoriju un jurisdikciju, tad šāda veida viendzimuma laulību fakts tiesiski nevar pastāvēt un tiesiski nepastāvošam faktam nav iespējami arī liecinieki.

Ja jautājums ir uzdots vispārīgi un ir attiecināms uz valstīm, kurās šāda savienība tiesiski pastāvēt var, tad, bez šaubām, šādam faktam var būt liecinieki.

Paša liecinieka statuss atkarībā no piemērojamām tiesību normām var būt definēts dažādi, taču jebkurā gadījumā liecinieks ir persona, kuras rīcībā ir kādas ziņas par faktiem. Liecinieka statuss personai nekādas negatīvas sekas nerada.