Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kad nolēmu firmā “Taxifay” vairs nestrādāt, biju prasījis viņiem manu anketu izdzēst. Tas bija laiks īsi pirms Datu regulas pieņemšanas. Man tika atteikts, paskaidrojot, ka pilnībā viņi nedzēš, bet var datus ievietot arhīvā, jo tie viņiem ir vajadzīgi apstrādei.
Pēc Datu regulas pieņemšanas viņi atsūtīja man ziņojumu, ka saskaņā ar Datu regulu ir sakārtojuši savu politiku un dara man to zināmu, piebilstot, ja es turpināšu lietot “Taxifay” aplikāciju, tādējādi piekrītu viņu noteikumiem par datu apstrādi, pretējā gadījumā mani dati tiks dzēsti. Es vēl joprojām neesmu ne aplikāciju lietojis, ne sazinājies ar viņiem, bet viņi tā vai tā man zvana, raksta, uzbāžas ar darba piedāvājumiem. Pēc tā varu secināt, ka pēc trim pieprasījumiem izdzēst manu anketu, jo nevēlos turpināt tur strādāt, nekas nav dzēsts un prasība nav apmierināta, neskatoties uz to, ka ilgu laiku kopš viņu brīdinājuma neesmu lietojis aplikāciju, un Datu regulas prasībām.
Ja es atkal vērsīšos pie viņiem, varbūt viņi pateiks – jā, mēs izdarīsim, bet patiesībā, līdzīgi kā pirmajā reizē teica, ievietos arhīvā, jo mūsu vadītāju dati tiem ir vajadzīgi ilggadējai apstrādei un manipulācijai.
Atbilstoši regulas 4. panta 7. punktam par personas datu apstrādes atbilstību regulai ir atbildīgs pārzinis, šajā gadījumā Jūsu bijušais darba devējs, kas nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.
Pārzinim (bijušajam darba devējam), veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro regulas 6. panta 1. punktā noteiktais, proti, apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no 6. panta pirmajā punktā minētajiem pamatojumiem:
Kā redzams, viens no personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem ir juridisks pienākums, proti, likums. Šajā gadījumā ir jāuzsver, ka darba devējam normatīvie akti paredz pienākumu glabāt informāciju par darbinieku ne tikai darbinieka nodarbinātības laikā, bet vēl 10 gadus pēc darba līguma izbeigšanas. Pēc 10 gadu termiņa notecēšanas attiecīgā darbinieka personīgā lieta tiek sagatavota nodošanai Latvijas Valsts arhīvā. Darba devējam var būt nepieciešams informāciju par darbinieku saglabāt savu leģitīmo interešu aizsardzībai, arī lai atrisinātu strīdus, ja tādi ar darbinieku rodas pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas.
Vienlaikus jāuzsver, ka papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai pārzinim ir jāievēro arī regulas 5. pantā noteiktie personas datu apstrādes principi, kas cita starpā nozīmē, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Piemēram, šajā gadījumā tas nozīmētu to, ka darba devējam ir Arhīva likumā noteikts pienākums saglabāt noteiktus dokumentus par bijušā darbinieka darba gaitu, bet, lai sūtītu īsziņas, vēstules ar darba piedāvājumiem, kas faktiski ir datu apstrāde personāla atlases nolūkiem, jau ir nepieciešams cits datu apstrādes tiesiskais pamats – personas piekrišana, kas, pēc situācijas apraksta spriežot, nav sniegta.
Kā rīkoties šādā situācijā? Regula ievērojami paplašina ikvienas personas, kuras dati tiek apstrādāti (datu subjekta), kontroles tiesības pār saviem datiem. Tas nozīmē, ka Jums kā datu subjektam ir tiesības ne tikai saņemt skaidru un saprotamu informāciju par to, kas apstrādā Jūsu datus, kādi dati tiek apstrādāti un kāpēc, bet arī tiesības jebkurā brīdī vērsties pie konkrētā pārziņa (bijušā darba devēja) un pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, kas ir tā rīcībā, bez maksas saņemt šo datu kopiju un iegūt jebkādu citu papildu informāciju par savu personas datu apstrādi, piemēram, kāds ir to apstrādes tiesiskais pamats, kam ir pieeja Jūsu datiem u. tml. Ja personas dati vairs nav nepieciešami tam nolūkam, kam tie tika sākotnēji vākti, un to apstrādei nav tiesiska pamata, Jums ir tiesības lūgt pārtraukt konkrēto datu apstrādi, kas neatbilst to vākšanas sākotnējiem mērķiem.
Ja persona ir izmantojusi regulā noteiktās tiesības un tiek konstatēta nelikumīga datu apstrāde, pastāv iespēja vērsties Datu valsts inspekcijā ar attiecīgu lūgumu, savai sūdzībai pievienojot dokumentus (piemēram, datu subjekta pieprasījuma pārzinim un datu subjektam sniegtās pārziņa atbildes kopijas). Savukārt Datu valsts inspekcija saskaņā ar regulas 57. panta 1. punkta “f” apakšpunktu izskata sūdzību un īsteno tai regulā piešķirtās pilnvaras.
Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un informācijas nesniegšanu ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmo daļu un 204.8 pantu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
