Atbilstoši Civillikuma 80. pantam, šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas (neatkarīgi no tā, vai laulība šķirta tiesā vai notariālā kārtībā) bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Vienlaikus Civillikuma 81. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kādos pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt.  Līdz ar to praksē šādas prasības tiek apmierinātas diezgan reti un piedzīto uzturlīdzekļu apmērs ir simbolisks. Tomēr šajā gadījumā ir viens papildu apstāklis, kas būtu jāņem vērā, – kopīgs bērns, kas, pēc apraksta spriežot, nespēj pats sevi apgādāt. Tāpēc, iespējams, varētu būt runa par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam saskaņā ar Civillikuma 179. pantu, kurā nav noteikts bērna vecums, ar kuru izbeigtos vecāku pienākums dot uzturu. Proti, tajā ir noteikts: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.”

Aicinām konsultēties ar zvērinātu advokātu, kas, iedziļinoties konkrētajā situācijā, sniegs padomu par iespēju aizstāvēt savas un bērna tiesības. Profesionāli sagatavots prasības pieteikums var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu.