2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kuras noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums.

Atbilstoši regulas 4. panta 7. punktam par personas datu apstrādes atbilstību regulai ir atbildīgs pārzinis, proti, fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. 

Pārzinim, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro regulas 6. panta 1. punktā noteiktais, proti, apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no 6. panta pirmajā punktā minētajiem pamatojumiem:

• [datu subjekta] piekrišana;
• līguma izpilde;
• juridisks pienākums;
• sabiedrības intereses;
• vitālo interešu aizsardzība;
• leģitīmo interešu ievērošana.

Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai pārzinim ir jāievēro arī regulas 5. pants, saskaņā ar kuru personas dati ir jāapstrādā likumīgā un pārredzamā veidā, nodrošinot godprātību pret tām personām, kuru personas datus apstrādā (sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Personas datu apstrādes principi. Vispārīgā datu aizsardzības regula III”).

Kā LV portālam norādīja Datu valsts inspekcija, no uzdotā jautājuma satura nav konkrēti un skaidri saprotami situācijas faktiskie apstākļi, proti, kādi dati tika apstrādāti (apspriesti), vai tika apstrādāti personas dati regulas 4. panta 2. punkta izpratnē, kādā veidā un apjomā tie tika apstrādāti. Ja uz minēto datu apstrādi attiecināms kaut viens no regulas 6. panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem, tad datu apstrāde ir likumīga. Ja nav attiecināms neviens no minētajiem pamatojumiem, datu apstrāde nav likumīga.

Jāuzsver, ka regula ievērojami paplašina ikvienas personas, kuras dati tiek apstrādāti (datu subjekta), kontroles tiesības pār saviem datiem (plašāk LV portāla skaidrojumā “Personas jaunās tiesības. Vispārīgā datu aizsardzības regula V”). Ja ir aizdomas par datu aizsardzības pārkāpumu, DVI sākotnēji aicina ar datu subjekta pieprasījumu vērsties pie konkrētā pārziņa, jo tikai pārzinis var izvērtēt un paskaidrot attiecīgos personas datu apstrādes aspektus, kā arī jebkuras ar personas datiem veiktās darbības.

Ja persona ir izmantojusi regulā noteiktās tiesības un tiek konstatēta nelikumīga datu apstrāde, tad attiecīgais datu subjekts var vērsties Datu valsts inspekcijā ar lūgumu, savai sūdzībai pievienojot dokumentus (piemēram, datu subjekta pieprasījuma pārzinim un datu subjektam sniegtās pārziņa atbildes kopijas). Savukārt Datu valsts inspekcija saskaņā ar regulas 57. panta 1. punkta “f” apakšpunktu izskata sūdzību un īsteno tai regulā piešķirtās pilnvaras.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un informācijas nesniegšanu datu subjektam ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.⁷ panta pirmo daļu un 204.⁸ pantu.